Palīgs ģimenes ārstiem varētu būt arī turpmāk, taču tad arī būtu vairāk pienākumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šobrīd valsts atbalsts ģimenes ārsta praksēs, piesaistot papildu darbinieku, ir pieejams vien līdz jūnija beigām. Ģimenes ārsti šo atbalstu vērtē kā ļoti nozīmīgu un cer, ka to izdosies saņemt arī pēc šī brīža termiņa. Veselības ministrija (VM) uzskata – tas būtu iespējams un arī nepieciešams, taču tad arī no ģimenes ārstu praksēm vairāk tiks prasīts. Kādu atbalstu līdz šim nodrošinājusi papildu persona ģimenes ārsta praksē, un kā ģimenes medicīnas kvalitāti ietekmētu šādas atbalsta personas palikšana arī turpmāk?

Palīgs ģimenes ārstiem varētu būt arī turpmāk, taču tad arī būtu vairāk pienākumu
00:00 / 09:51
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

  • Palīgu piesaistījušas 316 ģimenes ārstu prakses – nedaudz vairāk kā katra ceturtā.
  • Atbalsta persona ar veselības aprūpes izglītību atrasta mazāk nekā trešdaļā.
  • 50 ģimenes ārstu prakšu aptaujā noskaidrots, ka atbalsts kopumā ir nozīmīgs.
  • Asociācija: Covid-19 var atgriezties ar jaunu sparu; atbalsts jāsaglabā arī pēc 30. jūnija.
  • Tas, pēc Veselības ministrijā teiktā, ir iespējams, taču jāformulē sagaidāmais rezultāts.
  • Ministrijā pieļāva, ka fokuss varētu būt uz hronisko pacientu uzraudzību.
  • Atbalsta turpināšanai no budžeta būtu nepieciešami vēl 10 miljoni eiro.

Palīgs katrai ceturtajai ģimenes ārsta praksei 

Covid-19 pandēmija uzlika ļoti smagu slogu uz veselības aprūpes darbinieku pleciem. Darāmo darbu saraksts pārsniedza arī ģimenes ārstu spējas. Ģimenes medicīnas speciālistu vidū domas dalās par to, vai atbalsts nenāca daudz par vēlu, taču fakts ir tāds, ka no šī gada sākuma valsts dotē trešo darbinieku ģimenes ārsta praksē. Valsts atalgojumam piešķīra 1462 eiro pirms nodokļiem un vēl 119 eiro darba vietas nodrošināšanai.

"Šie galvenie trīs virzieni, kuros ir balstīti šie trešā darbinieka uzdevumi, ir saistīti ar noslodzes mazināšanu praksē Covid-19 laikā. Pirmais ir saziņa ar tiem pacientiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas un Covid-19. Otrs punkts ir pacientu kontaktinformācijas saraksta veidošana un aktualizēšana. Un trešais punkts ir aicināšana uz vakcināciju pret Covid-19," stāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Šī trešā persona var arī nebūt ar veselības aprūpi saistītu izglītību.

Kopumā šobrīd palīgu izdevies piesaistīt 316 ģimenes ārstu praksēm visā Latvijā. Tas nozīmē – nedaudz vairāk kā katrai ceturtajai.

Savukārt no šīm 316 praksēm, kurās ir palīgi, atbalsta persona ar veselības aprūpes izglītību atrasta mazāk nekā trešdaļā – 101 darba vietā. NVD līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa secināja: runājot ar ģimenes ārstiem, kuri algo papildu palīgu, kļuvis skaidrs – ne visi ar to ir apmierināti. 

"Domas, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir atšķirīgas, un abas ir pat diezgan galējas. Ir tādi, kas uzskata, ka tas ir ļoti labi un lūdzu, lūdzu, to vajadzētu turpināt. Savukārt ir daļa ārstu, kas uzskata, ka, ja tā nav ārstniecības persona, ka tomēr nē – to neatbalsta," atzina NVD pārstāve.

NVD aptaujā secina, ka atbalsts nozīmīgs

Šī pusgada laikā, kamēr daļa prakšu jau nodarbina palīgu, NVD veicis arī sava veida pārbaudi. Dienesta pārstāve Evija Štālberga skaidroja – apvaicātas teju 50 prakses, lai noskaidrotu palīga lietderību un to, vai šis cilvēks patiesi veic uzdevumus, kādi tam noteikti, šo atbalstu piedāvājot. Secināts – atbalsts kopumā ir nozīmīgs un lielu problēmu neesot.

"Mums nebija secinājumu, kas mums liktu šaubīties par to, ka šie darbinieki tiktu iesaistīti citu uzdevumu veikšanā vai primāri veiktu citus uzdevumus. Tātad mēs secinājām, ka tiešām šie darbinieki veic šos uzdevumus saistībā ar Covid-19," atzina Štālberga.

Taču ne visas Latvijas Radio uzrunātās ģimenes ārstu prakses iespēju piesaistīt palīgu ir izmantojušas. Dažas skaidroja, ka to nedarot, jo grūti piesaistīt veselības aprūpes darbinieku, bet citviet sacīja – ir grūti dabūt jebkādu cilvēku, kurš būtu gatavs uz noteiktu laiku pievērsties darbam ģimenes ārsta kabinetā. Savukārt Ineses Andersones ģimenes ārsta prakses Rīgā medmāsa sacīja – šādu nepieciešamību ārsta prakse nav izjutusi. "Nē, mēs iztikām! Mēs strādājām papildus, bet nē – mēs tikām galā ar darbu."

Savukārt tās prakses, kuras palīgus atradušas, vērtēja – tas ir liels atspaids un būtu svarīgi valsts palīdzību saņemt arī turpmāk.

Palīgu, pie tam veselības aprūpes darbinieku atradusi arī Ievas Pūpolas ģimenes ārsta prakse Aizputē. Pūpola gan sacīja – ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka palīgs ir ar veselības aprūpi saistītu izglītību, jo tas paver daudz plašākas iespējas un darbu ir ļoti daudz, jo jāatgūst Covid-19 laikā neizdarītais.

"Ar Covid-19 mums ir bišķiņ iestājies atslābums, bet dēļ Covid-19, kas bija divus gadus, mums ir ļoti daudz visādi darbi iekrājušies, kas ir neizdarīti laika un roku trūkuma dēļ. Mēs varam sākt kārtot un sekot līdzi visām profilaktiskajām programmām, aicināt cilvēkus uz vakcinācijām un potēm. Es esmu nolēmusi, ja arī valsts to vairs nefinansēs, es censtos to darbinieku paturēt, kaut par savas prakses līdzekļiem, lai es viņu nepazaudētu, jo rudenī viss solās sākties no jauna," teica Pūpola.

Atsevišķās praksēs gan arī saka, ka atbalsts, lai arī ir ļoti nozīmīgs, tas nācis novēloti. Vēl kāda ģimenes ārste, kura vēlējās palikt anonīma, Latvijas Radio atzina – pašas praksē ir piesaistīts atbalsta cilvēks, taču sarunās ar kolēģiem dzirdēts – šo iespēju piesaistīt palīgu mēdz neizmantot, jo tad jārēķinās ar ļoti skrupulozām un sīkām pārbaudēm par šī cilvēka nodarbināšanu, un tas biedējot.

Nav skaidrs, kas notiks pēc 30. jūnija

Savu palīgu izdevies atrast arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklim, ģimenes ārstam Jelgavas novada Jausvirlaukas pagastā Ainim Dzalbam. Viņš novērtēja šādu atbalstu, taču teica – nav skaidrības, vai to izdosies saglabāt arī pēc 30. jūnija. Taču tas būtu svarīgi, lai nepazaudētu darbiniekus. Pirmkārt, jau tādēļ, ka rudenī Covid-19 var atgriezties ar jaunu sparu.

"Mēs par to ļoti aktīvi runājam. Patlaban man tādas skaidrības un pārliecības nav par to, kas notiks pēc 30. jūnija, jo, no vienas puses, mums tiek norādīts, ka šis trešais darbinieks tiek pieņemts tieši Covid-19 laikā ar mērķi nodrošināt Covid-19 pacientu aprūpi, un tas budžets tāda veidā arī tika iezīmēts. Tagad, mazinoties saslimstībai ar Covid-19, nu vismaz, kā mums tika pasniegta informācija – ir vajadzīgs kāds speciāls pamatojums, un diez vai finansējums šādiem mērķiem vispār būs," stāstīja Dzalbs.

Taču arī neskatoties uz to, kā Covid-19 attīstīsies, runas par nepieciešamību pēc valsts dotēta trešā darbinieka praksē bijušas jau sen.

Dzalbs skaidroja – ģimenes ārstiem pienākumu slogs aug un, lai darbu veiktu kvalitatīvi, papildu atbalsta persona praksē ir absolūta nepieciešamība.

"Mēs arī līdz Covid-19 ar ministriju ļoti aktīvi runājām par šo papildu darbinieku piesaisti. Jo pēdējos gados mums ir nākuši klāt ļoti daudzi un dažādi pienākumi. Un, lai tas viss, šīs idejas nepaliktu uz papīra, tur ir noteikti vajadzīgs darbinieks, kas spēj ar to visu nodarboties. Jo ar šī brīža resursiem, arī ārpus Covid-19 situācijas, ģimenes ārsts un prakses māsa – mēs spējam tikt galā ar tiem pacientiem, kuri paši pie mums vēršas pie palīdzības, bet tādas inovatīvas pieejas, kā papildu apzvani, informēšanas, motivācija, vakcinācija, dažādu onkoloģisko programmu skrīningi, to nav iespējams izdarīt, ja nav šis papildu darbinieks," sacīja ārsts.

Neizslēdz, ka atbalsts būs arī turpmāk

Iespēju, ka valsts atbalsts varētu saglabāties arī pēc 30. jūnija, VM neizslēdza. Ministrijas veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja – turpināt atbalstu līdz līdz šī gada beigām, pēc noteiktā termiņa, izmaksātu apmēram 10 miljonus eiro. Ministrija šādu naudu, iespējams, varētu piesaistīt, taču tādā gadījumā ģimenes ārsta institūtam jāattīstas un jāspēj sniegt vēl plašāka un kvalitatīvāka aprūpe nekā līdz šim.

"Mēs plānojam turpināt arī pēc 1. jūlija, un šeit mēs atrunāsim konkrētus pienākumus un rezultātus, ko mēs gribam sasniegt no šī trešā darbinieka.

Un tas, visticamāk, būs saistīts kopā ar ģimenes ārsta standartu, kuru mēs izstrādājam – kādi pakalpojumi jānodrošina ģimenes ārstam. Un, ja tieši mēs runājam par šo trešo personu, tad fokuss būs uz hronisko pacientu uzraudzību," teica Janka.

Atbalsts palīga saglabāšanai atrodams arī Saeimas deputātu vidū – atbildīgās Saeimas sociālo un darba lietu komisijas, sabiedrības veselības apakškomisijas deputāts Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") uzskata – palīga saglabāšana ļautu ģimenes ārstu praksēm pievērsties ļoti nozīmīgiem uzdevumiem, kuriem līdz šim pietrūcis laika – piemēram, pastiprināti rūpēties par ārsta aprūpē esošiem pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

"Trešā persona var komunicēt ar pacientiem, atgādināt viņiem to, ka pienācis laiks valsts apmaksātai profilaksei, un mēs zinām, ka [šobrīd] tam ir ļoti zema atsaucība no pacientiem. Un vienīgā iespēja ir tieša komunikācija ar pacientiem. Lētāk valstij nodarboties ar profilaksi, nevis ar ārstēšanu," teica Orlovs.

Savukārt Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji lielākoties gan sacīja, ka pie sava ģimenes ārsta tikt ir visnotaļ viegli. Praksē esošie palīgi noteikti paātrina palīdzības saņemšanu un lielu problēmu neesot. Taču netrūkst arī tādu, kuriem pierakstīties pie ģimenes ārsta nemaz tik viegli nešķiet.

"Nē, nu man vispār bija normāli – es varēju ātri tikt pie ģimenes ārsta, bet visādi ir ģimenes ārsti."

"Uzreiz var pa telefonu piezvanīt un pieteikties."

"Lielu jēgu es no viņiem neredzu. Esmu pārgājusi tikai pie homeopātes. (..) Mūsu ģimenes ārstei ir palīgs, kas pieņem ļoti operatīvi.”

“Jāpacenšas ir bišķi. Man ir diezgan viegli, jo es pati nedzīvoju Rīgā – es dzīvoju laukos, un tad man līdz ar to ir mazas rindas.”

Secināms, ka atbalsts kopumā palīdz. Ja to turpinās arī pēc jūnija beigām, tas no valsts budžeta izmaksās līdz 10 miljoniem eiro. Taču vēl aizvien nav skaidrības un pilnīgas drošības par tālāko. Un tas arī uztrauc daļu ārstu, jo jūlijs vairs nav aiz kalniem, bet, ja tiek lemts, ka palīgus ģimenes ārstu prakses drīkstēs algot arī turpmāk,

svarīgi nepieļaut pārrāvumu atbalstā, jo atrast pirms mirkļa atlaistos palīgus pa jaunam būs teju neiespējami.

Tāpat skaidrs, ka VM līdz ar palīga nodrošināšanu arī turpmāk no ģimenes ārstu praksēm arī gaidītu vairāk, taču vēl nav skaidrības par to, kā mērīs un analizēs, vai palīgs ļauj paveikt ko tādu, kas iepriekš nebija izdarāms. Ministrija gan solīja sakārtot vērtēšanas kritērijus un kārtību līdz 1. jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti