Tieši tās savos pētījumos par maksātnespējas procesu dīvainībām minējusi žurnāliste Indra Sprance. Viņa Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka kopumā iecerēto reogranizāciju komentēt nevar, bet mazajās tiesās, kurās strādā trīs līdz četri tiesneši, problēmas ir. Nejaušības princips lietu sadalē faktiski nedarbojas.
Mazajās tiesās ir četri vai pat trīs tiesneši. Daļa no tiem civillietas skata, daļa krimināllietas, kas nozīmē, ka, piemēram, maksātnespējas lietas tiek izlozētas starp diviem vai vispār nonāk automātiski vienam tiesnesim,” klāsta žurnāliste Indra Sprance.
„Un tas, ko mēs praksē redzam, ka uzņēmēji šo situāciju izmanto un mums oficiāli nezināmu iemeslu dēļ ir virkne firmu, kas pirms tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātnespējas procesiem pārceļas uz šiem tiesu apgabaliem,” saka Sprance.
Piemēram, Siguldas rajona tiesā šobrīd strādā trīs tiesneši. Viņu skaita palielināšanu kā ieguvumu min arī politiķi. „Lielāks tiesnešu skaits vienā tiesā, kas nozīmē, ka, protams, ir šie te specializētie tiesneši, un protams, lietu pārdale starp diviem vai trīs tiesnešiem droši vien atšķiras no lietu pārdales starp septiņiem vai desmit tiesnešiem,” skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Tikmēr reorganizācijai nozīmēto tiesu priekšsēdētājas par plānu skaļu sajūsmu nav paudušas. Piemēram, Siguldas rajona tiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Maija Andersone pauda tikai piesardzīgu optimismu. „Es domāju, kad šobrīd... Man grūti spriest, kā tas būs, kad tās reformas izies cauri, bet droši vien, ka kaut kāds rezultāts būs. Varbūt samazināsies lietu skaits vai attiecīgi tiks ieviesta specializācija. Es domāju, ka būs rezultāts,” saka Andersone.
Reorganizācija gan ir tikai administratīva un nenozīmēs, ka cilvēkiem no Siguldas turpmāk uz tiesu būs jābrauc uz Ogri vai Rīgu. Pēc apvienošanas vairāk noslogotā tiesa daļu savu lietu varētu novirzīt mazāk noslogotajai, tādējādi vismaz daļai sabiedrības saīsinot tiesāšanās ilgumu.
