Panorāma

Svētceļnieki no Rīgas sāk ceļu uz Aglonu

Panorāma

Liedz apmeklēt bērnudārzu kavēta maksājuma dēļ

O.Burova pozīcijas stiprinās

Palielinās Burova izredzes kļūt par Rīgas mēru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 4 mēnešiem.

Lai gan par konkrētu vairākuma atbalstu vēl nerunā, Rīgas mēra pienākumu pildītājs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” nu jau ir visai drošs, ka kļūs par nākamo domes vadītāju. Pašlaik tiekot saskaņots koalīcijas līgums, ko publiskot sola Rīgas svētku pirmās dienas rītā 16. augustā. Tikmēr cerības uz Rīgas atslēgām neatmet arī opozīcija.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas domē gan vadībā, gan opozīcijā atbalstu meklē divi mēra amata kandidāti.
  • Pašlaik ticamākās izredzes ir Burovam, kurš šo jautājumu cer atrisināt līdz augusta vidum.
  • Burovs cer uz “Saskaņas” un Neatkarīgo deputātu frakcijas atbalstu.
  • Pašlaik tiekot saskaņots koalīcijas līgums.
  • Arī opozīcijas lielākās partijas kandidāts Zeps turpina sarunas un pieļauj mazākuma koalīcijas izveidi.

Oļegs Burovs
00:00 / 02:49
Lejuplādēt

Pēc divdesmit dienām izšķirsies tas, vai nu jau ilgāku laiku bez mēra palikušajā Rīgā tiks rīkotas ārkārtas vēlēšanas. Tas draud, ja divus mēnešus pašvaldības dome nav bijusi spējīga izvēlēties priekšsēdi.

Pašlaik kā ticamākais šī amata ieņēmējs ir vicemērs un domes priekšsēdētāja pienākumu pildītājs, līdzšinējo varas partiju izvirzītais Oļegs Burovs. Viņš Latvijas Radio neapstiprināja, ka būtu izdevies dabūt vairāk nekā 30 domnieku atbalstu kļūšanai par pilntiesīgu mēru. “Bet reāli es redzu, ka no “Saskaņas” puses, no Neatkarīgo deputātu frakcijas ir virzība uz centru, lai vienotos,” viņš piebilda.

Burovs pašlaik stingri var rēķināties ar 28 deputātu atbalstu. Viņš stāsta, ka no “Saskaņas” patriektā četrinieka emocijas un ambīcijas pierimušas, taču neatklāj, vai atbalstu ieguvis, apmierinot viņu prasību pēc vicemēra krēsla.

Pašlaik esot tapis koalīcijas līgums, ko vēl saskaņojot, kā arī sadarbības līgums ar neatkarīgajiem četriem deputātiem.

"Būs tāda pamata koalīcija un tad paplašinātā koalīcija, kur mēs piedāvājam visus lēmumus pieņemt konsensusa principā. Un, ja mēs redzam, ka mums domas dalās, mēs šo lietu atliekam un runājam līdz pēdējam," vēlāk LTV atklāja Burovs.

No 2. augusta Burovs uz nedēļu dosies atvaļinājumā: “Lai deputāti parunā, pastaigā -  Vecrīgā ir daudz kafejnīcu -, padiskutē, padomā. Es domāju, ka mēs pieliksim punktu. Es gribu, lai tad, kad sākas pilsētas svētki 16.augustā, jau mums viss ir pabeigts.”

Tikmēr savu piedāvājumu nākotnes darbam domniekiem izstrādājis arī lielākās opozīcijas partijas “Latvijas attīstībai” frakcijas līderis Viesturs Zeps. Sarunas gan nenotiekot tik raiti atvaļinājumu laika dēļ.

“Šobrīd veidojamies. Sagatavoju programmu, programmas pamattēzes, citu manu kolēģu opozīcijā uzstādījumus. Esam uz pareizā ceļa, un augusta pirmajās nedēļās panāksim vienošanos, lai virzītos uz varas maiņu domē,” sacīja Zeps.

Zeps pieļauj mazākuma koalīciju: “Plus ik pa brīdim kopīgi meklēti atbalsta punkti klasiskajā pozīcijā.”

Tādējādi mazinās opozīcijas pārliecība par ārkārtas vēlēšanām Rīgā. Kārtējās pašvaldību vēlēšanas būs pēc nepilniem diviem gadiem, un opozīcijas partijas sākušas diskusijas, vai tad nestartēt ar kopīgu sarakstu, lai palielinātu izredzes uz varas maiņu galvaspilsētā.

KONTEKSTS:

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts "Gods kalpot Rīgai" (GKR) politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu.

Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.

20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.

Savukārt 10. jūlijā mēra pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam (GKR) pietrūka balsu, lai tiktu pie amata Rīgas brīvostas valdē. Balsojums parādījis, ka Burovam trūkst deputātu atbalsta arī kļūšanai par mēru. Sarunas par atbalstu savai kandidatūrai Burovs vairs neturpinās, taču savu kandidatūru neatsauks. Tas, vai galvaspilsētā būs jārīko ārkārtas vēlēšanas, varētu izšķirties 19. augustā, kad paredzētas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.  

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti