Palīdzēs cilvēkiem atpazīt prediabētu un mainīt ikdienu

Piektdien, 25. oktobrī, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrība kopā ar pacientu biedrību "ParSirdi" pirmo reizi organizē prediabēta dienu. Tā ir pirmsdiabēta stadija, kad cukura skaitļi asins analīzēs ir virs normas, bet vēl nesasniedz diabēta līmeni. Visbiežāk to izraisa mazkustīgs un neveselīgs dzīvesveids. Tomēr bieži vien cilvēki nav gatavi mainīt savu ikdienu, lai nekaitētu veselībai.

Palīdzēs cilvēkiem atpazīt prediabētu un mainīt ikdienuPaula Dēvica

    Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, pēdējo 10 gadu laikā dubultojies cukura diabēta pacientu skaits Latvijā. Saskaņā ar speciālistu prognozēm jau tuvākajos gados tas varētu sasniegt 100 tūkstošus. Populārākie riska faktori ir stress, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga ēšana, liekais svars, smēķēšana un slikts miegs.

    "Prediabēts ir organisma šūnu ignorance vai jutības zudums pret insulīnu. Savukārt insulīna loma organismā ir tā, ka tas palīdz šūnām izmantot cukuru – asins cukuru vai asins glikozi. Un ir skaidrs, ka, ja šūnas neizmanto glikozi, tā glikoze paliek asinīs.Un principā tas ir tas jūsu ceļš uz cukura diabētu. Tas ir tāds ļoti varbūt vienkāršots, primitīvs skaidrojums. Bet skaidrs, ka tur ir ļoti daudzi sarežģītāki mehānismi, kas jau insulīna rezistences laikā bojā asinsvadus, stimulē zemas intensitātes iekaisumu, paātrina artēriju novecošanos," saka Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis.

    Inārai Pūpolai no Liepājas cukura diabētu konstatēja 70 gadu vecumā. Sievietei sākumā ārsts ieteica ievērot diētu, tomēr pēc gada situācija nebija mainījusies, tāpēc bija jāsāk lietot medikamenti. Viņa stāsta, ka nekādus izteiktus simptomus neizjūt.

    "Nu tā izteikti - nē. Es dzeru tabletes, un man normas robežās turas [cukura līmenis]. Tā līdz 10. Bet ārsts teica, ka tas nekas nav, ka tā var būt. Tā es dzeru tabletes visu laiku un cenšos arī pareizi ēst. Bet komplikācijas jau sāk rasties," pauž Pūpola.

    Tomēr profesors Kārlis Trušinskis uzsver, ka ar problēmu sastopas ne tikai gados veci cilvēki, bet arī jaunieši. Mūsdienu dzīvesveids ir pamatīgs riska faktors – ilgstoša telefona vai datora izmantošana, mazkustīgums un ātrā ēdināšana.

    "Es domāju, - ja jūs paskatītos uz tiem, kas sēž pie viedtālruņiem, planšetēm un datora, uz tiem, kas nekustas... Ko mēs salīdzinām? Vai jūs salīdzināt, piemēram, 40-45 gadus vecu cilvēku, kurš dzīvo Rīgā un ir visā šajā iekšā. Vai jūs salīdzināt 70 gadus vecu cilvēku, kurš dzīvo laukos, kurš katru dienu dara kaut ko savā dārzā, kuram katru dienu ir kustības. Es domāju, ka te nevajadzētu runāt par vecumu. Manuprāt, ir jādomā tikai par to, kā šo moderno dzīvi, no kuras, mums, protams, nevajag atteikties, un kuras visas priekšrocības mums vajag izmantot, - kā to tomēr savienot un sabalansēt ar iespēju nodzīvot dzīvi maksimāli veselīgi," saka Trušinskis.

    Profesors stāsta, ka jāaktualizē tieši jostasvietas apkārtmēra palielināšanās, jo tā neizbēgami ved cilvēku uz cukura diabētu. Tam varētu palīdzēt dzīvesstila maiņa. Tomēr viņš atzīst, ka cilvēku sekmes dzīvesstila maiņā ir ļoti vājas. Cilvēki bieži labprātāk izvēlas lietot medikamentus, nekā mainīt kaut ko savā ikdienā.

    "Un kad jūs satiekat šos daudzos cilvēkus, un jūs sakāt – klau, tagad ir tā, mēs esam tādās krustcelēs – vai nu jūs kaut ko tagad sākat darīt ar dzīvesstilu, vai arī mums tūlīt jāsāk zāles lietot. Interesanti, ka daudzi cilvēki izvēlētos to tableti. Vieglāk, vai ne?” norāda Trušinskis.

    Svarīgi ir arī būt vērīgam pret sevi un savām sajūtām. Pacientu biedrības "ParSirdi" pārstāve Inese Mauriņa stāsta, ka dažkārt var nebūt izteiktu simptomu. Tomēr jāpievērš uzmanība tam, ja ir aizdusa, ir grūtāk pārvietoties vai pietrūkst elpas. Tās varētu būt pazīmes, ka slimība jau ir progresējusi. Tāpēc vēlams doties pie ģimenes ārsta un pārbaudīties pat tad, ja pašiem šķiet, ka viss ir labi.

    "Ir pavisam vienkāršs tests, ko sauc par piecu pirkstu testu, kur jūs pats vienkārši varat uzdot sev jautājumu un, paceļot pirkstu, atbildēt uz to. Vai jums ir mazkustīgs dzīvesveids? Kāds ir jūsu uzturs, cik daudz jūs ēdat veselīgi? Kāds ir jūsu vecums, jo no 40 gadu vecuma arī krietni pieaug šis prediabēta un attiecīgi arī diabēta risks. Vīrietis ir arī viens no riska faktoriem. Tāpat ir jautājums – vai jums ir liekais svars? Vēl viens būtisks faktors, ko diemžēl nav mūsu spēkos ietekmēt, ir iedzimtība. Atbildot uz šiem jautājumiem pašam sev, ir iespējams nojaust, vai jūs esat vai neesat riska grupā. Bet tas, ko mēs iesakām, - vislabāk ir doties pie sava ārsta," akcentē Mauriņa.

    Lai informētu cilvēkus par slimības ierosinātājiem un aicinātu domāt par savu dzīvesveidu, šodien notiek "Pre(t)diabēta diena”. Tās ietvaros notiks tiešsaistes diskusija. Ikviens to varēs vērot biedrības "ParSirdi" mājaslapā. Tajā vairāki eksperti stāstīs par to, kā sevi pasargāt un ko ikdienā ievērot, lai kļūtu veselīgāks.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti