Palīdz, lai gūtu mieru, – ieskats Rīgas brīvprātīgo darbā Ukrainas cilvēku atbalstam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rīgas atbalsta centrā ik dienas Ukrainas cilvēkiem palīdz ap 60 brīvprātīgo – cilvēki, kuri pašaizliedzīgi, bez atlīdzības velta savu laiku un enerģiju, lai Ukrainas iedzīvotāji neapmulstu, zinātu, kurp doties, piemēram, pēc pabalstiem, kur nokārtot vīzu, kur iegūt personas kodu.

Palīdz, lai gūtu mieru – ieskats Rīgas brīvprātīgo darbā Ukrainas cilvēku atbalstam
00:00 / 04:21
Lejuplādēt

Maija Gredzena ik dienas sagaida un koordinē brīvprātīgos, kuri strādā Rīgas atbalsta centrā. Tajā ik dienas dažādā veida palīdzība tiek sniegta ap 300 cilvēkiem, kuri, bēgot no kara Ukrainā, ieradušies Rīgā. Gredzena teica, ka tas ir aptuvens skaits, jo Ukrainas cilvēki tiek reģistrēti tikai, kad ierodas centrā pirmo reizi, bet daudzi te atgriežas atkārtoti.

"Šodien man ir pierakstījušies, šķiet, 26 [brīvprātīgie]. Principā centram uz vienu maiņu ir nepieciešami vismaz 30 brīvprātīgie. Tas nozīmē, ka dienā man nepieciešami vismaz 60 brīvprātīgie, jo mums ir divas maiņas. Diemžēl šobrīd pieraksts sāk mazināties un interese sāk mazināties," atzina Gredzena.

Attēlā Maija Gredzena
Attēlā Maija Gredzena

Viņasprāt, pirmais entuziasms noplacis. Cilvēkiem arī ir grūti savienot brīvprātīgo darbu, ja tas ir darbadienā. "Cilvēki varbūt vēlas palīdzēt, bet šī opcija ir diezgan nereāla, jo ir jāapvieno ar darbu," piebilda Gredzena.

Viņa atzina, ka ir brīvprātīgie, kuri nāk katru dienu bez jebkādas savtīgas intereses. "Vienkārši nāk, dara darbiņu un vispār nejautā jautājumus, atlīdzību vai jebko. Tas ir prātam neaptverami," sacīja Gredzena.

Brīvprātīgajiem ir čatiņš, kur ir teju 300 cilvēku, kuri seko līdzi aktuālajam, un brīdī, kad ir iespēja, pierakstās darbam Rīgas atbalsta centrā.

Latvijas Radio aprunājās ar vairākiem brīvprātīgajiem – katram savs stāsts. Kāds brīvprātīgo darbu apvieno ar ikdienas darbu, kāds speciāli paņēmis darbā brīvdienu, kāds ir bezdarbnieks, kādam ir atvaļinājums.

Latvijas Radio satika arī brīvprātīgo Santu, kura uz centru nāk katru dienu. Viņa strādā informācijas centrā. "Šobrīd esmu bez darba. Varu te būt katru dienu. Esot centrā vairākas dienas pēc kārtas, tu iejūties ritmā, sistēmā un tad arī sāku strādāt šeit, pie numuriņu izsniegšanas. Sāku es ar vīzu aizpildīšanas pieteikumiem."

Jautāta, kādēļ nāk šeit katru dienu – ko var iedot un ko saņemt, Santa atzina: "Saņemt mieru, jo viņi zina, ka viss būs kārtībā. Viņi zina, ka vēlas atgriezties mājās un atgriezīsies. Mājās sēžot, tādas sajūtas nav. Ir haoss.

Savukārt šeit labi zini, ka ir sistēma. Tu nāc tāpēc, lai palīdzētu Rīgas domei palīdzēt. Darba apjoms ir tik liels, un, lai sistēma strādātu, ir nepieciešams katrs mazais ritenītis. Katrs mazais cilvēciņš, kurš izdara savu darbību. Un ir svarīgi lielas lietas visiem paveikt kopā."

Savukārt Dace ik dienu rosās virtuvē. Viņa gādā, lai uzņēmumu saziedotā pārtika nonāktu uz Ukrainas iedzīvotāju pusdienu galda. Dace no sākuma kā brīvprātīgā palīdzēja Kongresu nama atbalsta centrā, bet nu jau ir kā algota Rīgas domes darbiniece. Viņa smejot noteica – gribēju kaut ko vairāk par darbu un arī dabūju.

"Stāvēju pirmajā dienā, tolaik vēl tur nebija tik daudz cilvēku, un pamanīju, ka Ukrainas cilvēkiem nav ne ko padzerties, ne paēst. Pilnīgi nekas. Tad es sāku no sava personīgā "Facebook" konta un "Instagram" rakstīt lielajiem pārtikas uzņēmumiem, ka es esmu brīvprātīgā un vai ir iespēja palīdzēt ar ziedojumiem. Pieci mani draugi šo ziņu pārsūtīja tālāk un pēc tam dienas laikā tā bija pārsūtīta 750 reizes," stāstīja Dace.

Dace izrādīja noliktavu un atzina, ka pārtikas ziedojumu apjoms, salīdzinot ar sākuma posmu, ir sarucis, turklāt tas ir nevienmērīgs. Tas nozīme, ka katru dienu jābūt arī nedaudz taupīgiem, jo nav zināms – būs vai nebūs nākamajā dienā, ar ko pacienāt Ukrainas bēgļus.

Tikmēr Latvijas pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga norādīja, ka nevalstiskās organizācijas bija gatavas x stundai un gatavošanās dažādām krīzēm palīdzēja ātri reaģēt un sniegt palīdzību Ukrainas cilvēkiem. Turklāt šajā laikā palīdzības sniegšanā iesaistās arī cilvēki, kuri brīvprātīgo darbā pirms kara nepiedalījās.

Latvijas pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga
00:00 / 02:11
Lejuplādēt

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti