Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Izsludina ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē

Plāno ievērojami uzlabot paliatīvo aprūpi

Paliatīvās aprūpes uzlabošanas plāns: 18 miljoni eiro gadā, jauns pabalsts, aprūpes komanda un koordinatori

Lai uzlabotu paliatīvās aprūpes pakalpojumus Latvijā, turpmākajos gados Veselības ministrija (VM) kopā ar Labklājības ministriju (LM) plāno īstenot vairākus pasākumus. To iedzīvināšanai 2022.–2023. gadā būtu nepieciešami 18 miljoni eiro ik gadu, bet turpmāk – 20 miljoni eiro gadā.

ĪSUMĀ:

  • Paliatīvās aprūpes problēmu risināšanai turpmākajos gados darbs plānots vairākos virzienos.
  • Paredzēts izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu; tā darbu varētu sākt nākamā gada laikā.
  • Pacientu ikdienas atvieglošanai uz ģimenes ārstu praksēm speciāli piesaistīts koordinators.
  • Šādu sistēmu pilotprojektā plānots ieviest līdz 2022. gadam.
  • VM: šobrīd būtiski ir arī pārskatīt paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifus.
  • Iecerēts uzlabot ārstniecības personu zināšanas šajā jomā; plāno konkurētspējīgu atalgojumu.
  • Plānots attīstīt "hospisa" un "atelpas brīža" pakalpojumus speciāli izveidotā vidē 24/7 režīmā.
  • Vairāki uzlabojumi gaidāmi arī sociālajā jomā, tostarp rosināts jauns īpašas kopšanas pabalsts.

Veselības ministre Ilze Viņķele Jānis Kincis

Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka valdība sēdē ceturtdien, 10. decembrī, skatīja izstrādāto ziņojumu "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā". Tam "grūdienu deva" sabiedriskie mediji, īpaši Latvijas Radio, kas rubrikā "Izmisuma zonā" izgaismoja problēmas paliatīvās apūpes jomā.

Ziņojumā aprakstīta esošā situācija paliatīvās aprūpes jomā, iezīmētas problēmas, kā arī vairāku gadu garumā piedāvāta ērta paliatīvās aprūpes sistēma, teica ministre. Viņa piebilda, ka skaidrs plāns paliatīvās aprūpes jomā arī atvieglos sarunas par budžeta finansējumu.

Pieaugs pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes

Veselības ministrijā informēja, ka pieaug un nākotnē ievērojami palielināsies to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešama paliatīvā aprūpe.

To ietekmē iedzīvotāju novecošanās, onkoloģisko un citu slimību pieaugums, kā arī diagnostikas un ārstēšanas iespēju straujā attīstība, kas dod iespēju pagarināt cilvēku dzīves ilgumu. Līdz ar to šobrīd ir ļoti būtiski uzlabot paliatīvās aprūpes pakalpojumus.

"Kopā ar Labklājības ministriju mūsu mērķis ir radīt visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi. Tas nozīmētu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā cilvēkiem pieejamus pakalpojumus, tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam, gan viņa ģimenei," norāda VM pārstāvji.

Apzinot esošo situāciju, secināts, ka jāpilnveido ir vairāki aspekti. Šobrīd valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmērs pieaugušajiem un bērniem ir nevienlīdzīgs. Tāpat atšķiras iespējas saņemt šos pakalpojumus Rīgā un reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem. Vienlaikus arī speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams un esošie veselības aprūpes apmaksas tarifi neatbilst šī brīža faktiskajām izmaksām. Tāpat arī cilvēkiem trūkst informācijas par paliatīvās aprūpes saņemšanas iespējām, skaidroja VM.

Vēlas ieviest aprūpes komandu un koordinatorus

Lai šīs problēmas risinātu, turpmākajos gados darbs notiks vairākos virzienos. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus paliatīvās aprūpes pakalpojumus visā Latvijā gan pieaugušajiem, gan bērniem, plānots izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu. Šādu komandu veidotu dažādu jomu speciālisti – ārsti, medicīnas māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi un psihoterapeiti. Mērķis būtu nodrošināt atbalstu pacientam un viņa ģimenei visu diennakti, gan dodoties pie pacienta uz mājām, gan īstenojot attālinātās konsultācijas, gan sniedzot pakalpojumu ambulatori. Šāda komanda darbu pilotprojektā varētu uzsākt nākamā gada laikā, sākotnēji pakalpojumus nodrošinot vismaz vienu gadu noteiktā reģionā. Finansējums būs pieejams no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Lai atvieglotu pacientu ikdienu, plānots, ka uz vairākām ģimenes ārstu praksēm būs speciāli piesaistīts koordinators.

Šie cilvēki pārzinātu paliatīvās aprūpes iespējas veselības aprūpes sistēmā, tai skaitā palīdzētu organizēt valsts kompensējamo medikamentu, izmeklējumu un citu pakalpojumu saņemšanu, pārzinātu arī sociālos pakalpojumus – palīdzētu koordinēt tehnisko palīglīdzekļu, psihosociālā atbalsta saņemšanu un konkrētajā pašvaldībā pieejamo atbalstu. Viņi spētu atbildēt arī uz pacientu un viņa ģimenes locekļu jautājumiem un atbilstošā brīdī piedāvāt nepieciešamos pakalpojumus. Arī pacienta dzīvesvietā paliatīvo aprūpi organizētu koordinators, kurš apsekotu pacienta vajadzības un iesaistītos problēmu risināšanā. Šādu sistēmu pilotprojektā plānots ieviest līdz 2022. gadam, skaidroja VM.

Jāpārskata tarifi, jāuzlabo zināšanas un atalgojums

VM ieskatā šobrīd būtiski ir arī pārskatīti paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifus gan stacionārajiem, gan ambulatorajiem pakalpojumiem, jo esošie tarifi nesedz faktiskās izmaksas. Savukārt, lai piesaistītu jaunus, zinošus paliatīvās aprūpes speciālistus, kā arī lai uzlabotu paliatīvajā aprūpē strādājošo darba apstākļus,  iecerēts nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un atbalstu, ņemot vērā darba specifiku un lielo izdegšanas risku. Vienlaikus paredzēts uzlabot ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes jautājumos, pārskatot medicīnas studiju programmas.

VM arī turpinās darbu, lai uzlabotu ilgstoši kopjamo paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi. Nākotnē plānots attīstīt "hospisa" un "atelpas brīža" pakalpojumus speciāli izveidotā vidē ar speciālistu pieejamību 24/7 režīmā.  Ar jēdzienu "hospisa aprūpe" saprot visaptverošas palīdzības sniegšanu pacientiem ar neizārstējamām slimībām pēdējos dzīves mēnešos.

Savukārt "atelpas brīža" pakalpojumi nepieciešami, lai atslogotu ģimeni un piederīgos no smagās, atbildību un lielu spēku prasošās aprūpes pienākumu veikšanas. Šajā jomā Latvijai ir iespēja adaptēt kādu Eiropā esošu paliatīvās aprūpes modeli. Plānots ka šim mērķim būs pieejams Eiropas fondu finansējums, norādīja VM.

Vairāki uzlabojumi gaidāmi arī sociālajā jomā, iesaistoties LM, piemēram, plānots nodrošināt psihoemocionālo atbalstu pieaugušajiem paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenēm.

Tāpat tiks vērtēta iespēja samazināt gaidīšanas rindu, lai saņemtu tehniskos palīglīdzekļus. LM izskatīs iespēju nodrošināt jaunu īpašas kopšanas pabalstu paliatīvās aprūpes pacientiem, kā arī paredzēs atvieglojumus strādājošam, kas personīgi aprūpē vai atbalsta personu, kurai noteikts, ka nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.

Veselības ministre preses konferencē minēja, ka šis pabalsts par paliatīvo aprūpi būtu pieejams līdz brīdim, kad aprūpējamā persona kvalificētos citiem atbalsta mehānismiem.

Kopumā šo un citu mērķu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā – 18 miljoni eiro, 2023. gadā – 18 miljoni eiro, bet 2024. gadā un turpmāk ik gadu – 20 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt