4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Kāpēc tiešsaistes sarunu aplikācija nodēvēta par “pedofīlu paradīzi”?

Ja pali atkārtojas ziemas vidū - ko tas nozīmē dabai un cilvēkiem?

Pali ziemas vidū – ko tas nozīmē dabai un cilvēkiem?

Visās Latvijas upēs jau decembrī parādījās pali. Vai tiešām biežie pali ir kļuvuši par normu Latvijā un turpmāk plūdu riski būs ne tikai pavasarī, bet arī ziemā?

Meteorologs un Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis raidījumam "4. studija" pastāstīja: "Par normu šo ziemu noteikti nevar saukt, un galvenais iemesls ir lielais nokrišņu daudzums, jo Kurzemes upēs vispār nav ierasti pavasara pali tik ļoti kā Zemgalē un Latvijas austrumos, kur pa ziemu sakrājas sniegs un pavasarī tas kūst, un veidojas ledus sastrēgumi. Kurzemē tādas stabilas ziemas faktiski nav raksturīgas."

Piemēram, Kurzemē februāra pirmajā nedēļā nokrišņu daudzums ir sasniedzis mēneša normu, un vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis ir augstākais pēdējās desmitgadēs.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns situāciju raksturoja tā: "Nu ko, jāsaka: "esiet sveicināti klimata pārmaiņās!", un acīmredzot mums būs jārēķinās gan ar vētrām, gan ar šiem neregulārajiem paliem."

Svilāns uzsvēra, ka kādreiz plūdus varējām piedzīvot pavasarī – martā, aprīlī, kad lielie ledi kusa un sablīvējās krāvumos, bet šogad plūdi bijuši jau decembrī, un pavasarī tos varam gaidīt pa otram lāgam. 

Savukārt Bricis skaidroja, ka iemesls, kāpēc šogad visās Latvijas upēs decembrī parādījās pali, bija decembrim neraksturīgais straujais aukstums un sniegs, kam sekoja pamatīgs atkusnis. Decembra otrajā pusē sniegs atkal sācis krāties no jauna. Pērnais decembris esot bijis viens no aukstākajiem šajā gadsimtā, kopš divtūkstošo gadu sākuma.

"Klimata pārmaiņas šajā kontekstā ir tikai tas, ka ir vairāk nokrišņu. Uz to norāda klimatu pārmaiņu scenārijs, ka Latvijā, īpaši ziemās, būs vairāk nokrišņu, un kopumā tās ir siltākas – temperatūras svārstības ir lielas," sacīja Bricis.

Ir dažas upes, kur pali novēroti jau pat četras reizes, un kļūst grūti nošķirt, kad tad īsti ir pali, kad – nē, jo ūdens līmenis nokrīt zem palu robežas, bet tik un tā ir augsts.

Piemēram, Durbe ir viena no ūdeņainākajām Kurzemes upēm, kur pali turpinās pat visu ziemu.

"Upju lejās, upju palienēs vēl pirms gadiem pieciem, sešiem, nerunāsim pat pirms desmit, bija daudz lielu plakātu "Pārdod zemi apbūvei". Tiem, kuri paspēja tur neprātīgi nopirkt šos zemes gabalus, ir jārēķinās ar to, ka māja varētu būt brīžam arī daļēji ūdenī," brīdināja Svilāns. 

Bricis piebilda: "Applūst lauki, ceļi, bet, par laimi, Kurzemes upju krasti nav pārāk apdzīvoti. Tas nav kā Zemgalē, kur Lielupes krastos ir pilsētas un apdzīvotas vietas. Vai Ogre, Daugava, Gauja ar savas lejteces Carnikavas mūžīgo problēmu."

Izrādās, bieži vien pali pašām upēm dara labu. Kā skaidroja Svilāns – lai cik bīstami, nepatīkami un postoši mums tie šķistu, pali mazākām upēm iztīra gultni no sabirušajām lapām un sakritušajiem kokiem.

Komentējot tuvākas un tālākas prognozes par paliem, Bricis pastāstīja, ka šī nedēļa parādīs "pīķa" atzīmes tieši Kurzemes upēm. Pēc pašreizējām prognozēm februāris būšot silts. Gaidāms arī sala periods un sniegs, bet vidējā temperatūra būšot krietni augstāka; gaidāmi atkušņi, līdz ar to – ledus sakustēšanās un ūdenslīmeņa celšanās Zemgales upēs, bet mēneša beigās arī Latvijas austrumdaļā.

"Visticamāk, palu maksimums līdz marta pirmajai pusei jau būs cauri," prognozēja Bricis.

Paredzams, ka biežāk atkārtosies tādas ziemas, kad ne tikai Kurzemē, bet arī citviet Latvijā būs pali, taču tā noteikti nebūšot ikgadēja parādība. Tikmēr tiek strādāts pie tā, lai plūdu gadījumā varētu veiksmīgāk reaģēt.

"Latvijas Vides un meteoroloģijas centrs nupat pirms diviem gadiem pārstrādāja brīdinājumu sistēmu, tieši raugoties uz to, kādi pēdējās desmitgadēs jau mainīgāki apstākļi ir kļuvuši, un, skatoties kāda ir bijusi ietekme, tīri statistiski raugoties – pie kāda ūdens līmeņa parādās problēmas, kad ir jāizplata brīdinājumi, kad ir jābūt gataviem reaģēt," skaidroja Bricis. 

Kaut arī ledus sastrēgumi veidosies, visticamāk, šogad nebūs nepieciešams tos spridzināt, jo ledus nav pārāk biezs un upes pašas tiks galā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt