Pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas būs jānorāda – tas strādā drošā, daļēji drošā vai nedrošā režīmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

No 11. oktobra, kad spēkā stāsies šonedēļ valdībā nolemtais par Covid-19 drošības pasākumiem, komersantiem būs pienākums norādīt, kādā režīmā viņi sniedz pakalpojumu – drošā, daļēji drošā vai nedrošā, ceturtdien preses konferencē apliecināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Drošības režīmu apzīmējumi:

  • drošais jeb zaļais režīms: visiem ir Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.
  • daļēji drošais jeb dzeltenais režīms: visiem ir Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts vai negatīvs tests.
  • nedrošais jeb sarkanais režīms: personas statuss nav skaidrs.

Viņš atgādināja, ka, darbojoties drošā vidē, kad visi darbinieki un klienti ir potējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, Covid-19 ierobežojumi nebūs jāievēro, taču noteikumu ievērošana saglabāsies, strādājot daļēji drošā vai nedrošā režīmā.

Lai arī pagaidām stingrāki noteikumi attiecībā uz tirdzniecību netika pieņemti un šajā jomā varēs darboties nedrošā vidē, uzņēmēji varēs brīvprātīgi nolemt pāriet uz darbu drošā vai daļēji drošā režīmā, izriet no valdības 29. septembrī pieņemtā lēmuma.

Drošības režīmu apzīmējumi
Drošības režīmu apzīmējumi

Pakalpojumu saņemšana dažādos drošības režīmos.
Pakalpojumu saņemšana dažādos drošības režīmos.

Valantis arī skaidroja, ka pakalpojuma sniedzējam pie ieejas būs jānorāda ne tikai informācija par telpā pieļaujamo cilvēku skaitu, brīdinājumu neapmeklēt telpas, ja jābūt pašizolācijā, karantīnā vai izolācijā, vai ir elpceļu saslimšanas pazīmes, ievērot distanci, valkāt masku, bet arī apliecinājumu par epidemioloģisko drošību un režīmu, kurā pakalpojumu sniedz un kas ir nepieciešams, lai pakalpojumu varētu saņemt.

Informācijai jābūt izvietotai labi redzamā vietā latviski un vismaz vienā svešvalodā vai, izmantojot piktogrammas.

KONTEKSTS:

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem.

Rudenī pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti