Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe pastāstīja, ka statistika nav graujoša – aizvadītajos divos gados ar ģimenes ārstiem pārtraukti divi līgumi. Savukārt 2017. gadā šādu gadījumu nebija. Salīdzinājumam: kopumā 2020. gadā līgumattiecības plānotas ar 1268 ģimenes ārstiem. Gulbe norādīja, ka viena ģimenes ārsta prakse, ar kuru līgumu pārtrauca, bija Zemgalē.
„Par to tika saņemti trīs Veselības inspekcijas lēmumi, ka ir nekvalitatīvi nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi. Un viens [lēmums] savukārt Kurzemē par ģimenes ārsta praksi, kurā tika pārkāpta medikamentu izrakstīšanas kārtība, precīzāk, regulāri un nepamatoti izrakstīti psihotropie medikamenti,” stāstīja Gulbe.
Dienestā min iemeslus, kādēļ lauž līgumus. Piemēram, ģimenes ārsts sniedz pakalpojumu alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, pēdējo trīs gadu laikā bijuši trīs lēmumi par nepamatotu samaksas iekasēšanu no pacienta, medicīniskās dokumentācijas neaizpildīšanu un citiem pārkāpumiem vai, piemēram, no Veselības inspekcijas saņemta informācija par būtiskiem veselības aprūpes kvalitātes pārkāpumiem.
Ģimenes ārste un Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece rādītāju ar diviem lauztiem līgumiem aizvadītajos gados uzskata par normālu.
„Patiesībā tas rāda to, ka, neskatoties uz ļoti sarežģīto situāciju veselības aprūpē, ģimenes ārsti strādā. Protams, ka ir sūdzības. Bet tas ir saistāms ar to, ka ģimenes ārstiem tomēr ir diezgan liela izdegšana,” norādīja Aizsilniece.
Veselības inspekcijā pērn saņemti 344 iesniegumi par ģimenes ārstu darbu. Tas ir par gandrīz 60 sūdzībām vairāk nekā gadu iepriekš, pastāstīja inspekcijas pārstāve Saiva Luste.
„2018. gadā biežāk saņemti iesniegumi par ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu reģistrācijas kārtību, darba nespējas lapu izrakstīšanas kārtību, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, zāļu aprites kārtību, medicīniskās dokumentācijas lietvedību, recepšu uzglabāšanu, izrakstīšanu un pacienta tiesībām. Bet pagājušajā gadā vairāk izskatīti iesniegumi par darba nespējas lapu izrakstīšanas kārtību, komunikāciju, arodslimībām, obligātajām veselības pārbaudēm, pediatriju un terapiju,” stāstīja Luste.
Lai arī sūdzību skaits pērn pieaudzis, no tām pamatotas ir 29 %, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš (33%), lēsa inspekcijā.
„Iesniegumu skaits varētu būt pieaudzis arī tādēļ, ka ir sūdzības par komunikāciju (..) Nepateica, nesaprata, varbūt neizskaidroja. Bet to Veselības inspekcija neizskata, savukārt mēs tos iesniegumus saņemam. Tad mēs tos tālāk sūtām atbilstoši tām institūcijām, kas to izskata,” norādīja Luste.
Inspekcijā skaidroja, ka par komunikācijas jautājumiem var vērsties Ārstu biedrības Ētikas komisijā, Māsu asociācijā, arī atbildīgajā veselības aprūpes iestādē. Ģimenes ārste Aizsilniece saista komunikācijas kļūdas ar lielu pacientu skaitu uz vienu ģimenes ārstu.
„Būsim godīgi, arī medicīniskā kļūda pasaulē, tas ir pierādīts ļoti daudzos pētījumos, ir nevis tāpēc, ka nav informācijas vai nav ārstam zināšanu, bet tāpēc, ka ir komunikācijas kļūdas: pacients nav sapratis, pacientu ir aizvainojusi saruna ar ārstu, ārsts nav veltījis pietiekami daudz laika, lai izskaidrotu situāciju. Bet tas ir saistīts ar ģimenes ārstu noslogojumu,” stāstīja Aizsilniece.
Viņa norādīja, ka vajag vairāk ģimenes ārstu, lai varētu veltīt vairāk laika katram pacientam. Viņas ieskatā jādomā par atalgojumu, lai jaunie ārsti paliktu Latvijā. Tāpat Aizsliniece uzskata, ka jāmazina birokrātiskais slogs ārstiem.