Vidēji dienā tika veikti 19 552 testi un vidēji atklāti 9080 jauni gadījumi.
No visiem veiktajiem testiem 12,3% (16 842 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 87,7% (120 022 testi) veikti pārējiem iedzīvotājiem.
No visiem iepriekšējā nedēļā jaunatklātajiem Covid-19 gadījumiem:
- 55,7% bija vecuma grupā 20–59 gadi,
- 30,8% vecuma grupā 0–19 gadi,
- bet 13,5% vecuma grupā 60 gadi un vecāki cilvēki.
Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) aizvadītājā nedēļā nedaudz samazinājies – 0,94 (nedēļu iepriekš 1), kas liecina par nelielu infekcijas slimības samazināšanos sabiedrībā, norādīja SPKC.
Aizvadītajā nedēļā novērots inficēšanās gadījumu pieaugums vecuma grupā 7–9 gadi, tomēr vecuma grupā 20–49 gadi inficēšanās ar Covid-19 saglabājas virs vidējās saslimstības Latvijā. Arī aizvadītajā nedēļā turpinās pieaugums Kurzemē.
Pagājušajā nedēļā cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem cilvēkiem. Divas reizes retāk infekcija atklāta tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju (salīdzinājums infekcijas izplatības intensitātei uz 100 000 iedzīvotāju).
Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas vidējais rādītājs nedēļas laikā samazinājies līdz 2264,8 (nedēļu iepriekš – 2962,3).
SPKC atgādināja, ka, pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.
Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir 7120,7 (pirms nedēļas – 6795,3).
Igaunijā rādītājs samazinājies un aizvadītās nedēļas laikā sasniedzis 5807,9 (nedēļu iepriekš – 6469,5). Lietuvas rādītājs samazinājies līdz 7250,1 (pirms nedēļas – 8212,2).
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
Kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai.
Valdība 8. februārī lēma atvieglot ierobežojumus skolās, kur nodarbinātie un audzēkņi pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto drīkst nedoties karantīnā. 15. februārī sekoja lēmums, ka bērniem vairs neprasīs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu pasākumos, bet viņiem jāturpina testēšanās skolā un jāvalkā maskas.
Savukārt no 1. marta paredzēta plašāka ierobežojumu mīkstināšana arī pārējai sabiedrībai – veikalos neprasīs Covid-19 sertifikātu, atvērs slēgtās nozares un atcels darba laika ierobežojumus. Tāpat līdz 1. aprīlim atlikta iecere par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa ieviešanu.
