Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka tādējādi pagājušajā nedēļā nedaudz samazinājušies vakcinēšanās pret Covid-19 tempi. Proti, nedēļu iepriekš Latvijā potes pret Covid-19 saņēma vidēji 11 955 cilvēki dienā, kas savukārt ir krietni vairāk nekā pirms mēneša, kad vidēji dienā tika savakcinēti 6387 cilvēki.
Savukārt Nacionālā veselības dienests (NVD) paziņojumā medijiem norādīja -
ja salīdzina abu nedēļu pirmdienās apkopotos datus, ir redzama pretēja tendence - vakcinācijas tempa pieaugums par 7%.
Proti, pirms nedēļas (18.10.) pirmdienas rītā vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji bija ievadījuši datus par 73166 vakcinācijas faktiem par nedēļu no 11. līdz 17.10., bet šonedēļ (25.10.) – 78207 par nedēļu no 18.10. līdz 24.10. Te ir būtiski ņemt vērā, ka datus par vakcinācijas faktu sistēmā ievada vairāku dienu laikā pēc potēšanas.
Arī NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja, ka pēdējo nedēļu laikā interese par vakcināciju pret Covid-19 pieaug. Straujākais pieaugums ir vecuma grupās no 18 līdz 29 gadiem, no 50 līdz 59 un 60 līdz 69 gadiem.
Līdz šim visaugstākie vakcinēšanās rādītāji bijuši nedēļā no 24. maija, kad vidēji dienā tika vakcinēti ap 16 700 cilvēki. Savukārt vienā dienā vakcinēto skaita rekords līdz šim fiksēts 28. maijā, kad potes saņēma ap 24 700 cilvēki. No 10. maija četras nedēļas pēc kārtas Latvijā katru nedēļu tika vakcinēti vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet vasarā šie rādītāji samazinājās pat trīskārt.
Vairākas nedēļas vērojama tendence pirmo pošu īpatsvarā (ieskaitot "Janssen") – tie ir 80 % no kopējiem vakcinācijas faktiem nedēļā. No visiem vakcinācijas faktiem aizvadītajā nedēļā senioru 60+ grupā vidēji 80 % ir tieši primārie vakcinācijas fakti. Vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem pirmo poti saņēmuši 69 %, vecumā no no 70 līdz 79 – 65%, vecumā no 80 līdz 89 – 52%, vecumā no 90 – 33%. Iedzīvotāju grupā 60+ vidējā aptvere (vakcināciju vismaz ar vienu devu) ir 58 %.
Līdz šim kopumā Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 1 095 128 personas, bet vakcinācijas kursu pabeiguši 973 762 cilvēki, kas atbilst 51,7% Latvijas iedzīvotāju, aprēķinos izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par provizorisko iedzīvotāju skaitu valstī 2021. gada jūlija sākumā.
Savukārt, izdalot dažādas iedzīvotāju vecuma grupas, redzams, ka vakcinācijas procesu pabeiguši 60,6% Latvijas iedzīvotāju, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Šajos aprēķinos gan izmantoti citi aģentūrai LETA pieejamie CSP dati – par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2021. gada sākumā.
No šiem datiem redzams, ka vakcinācijas kursu noslēdzis 58,9% Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 12 gadiem. Par 12 gadiem jaunākus cilvēkus Eiropas Savienībā (ES) pret Covid-19 pagaidām vēl nepotē.
Ar "trešo devu" līdz šim Latvijā vakcinēti 5062 cilvēki jeb 0,26% iedzīvotāju. Atbilstoši medicīnas speciālistu ieteikumiem, trešo vakcīnas devu pamatā potē cilvēkiem ar ļoti novājinātu imunitāti un senioriem.
KONTEKSTS:
Gausā vakcinācija ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19, kā dēļ ir noteikts "lokdauns". Kopumā vakcināciju pret Covid-19 ir pabeigusi puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Senioru vakcinēšanas pret Covid-19 rādītāji Latvijā joprojām ir ļoti zemi.
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vēlāk redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi, bet pēc 15. novembra ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
