Meža ugunsdrošības uzraudzība un meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana ir viena no Valsts meža dienesta funkcijām. Kā pastāstīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis, šopavasar meža ugunsgrēku ir nedaudz mazāk nekā pērn:
“2020. gads bija salīdzinoši mierīgs, kopumā pērn tika reģistrēts 581 meža ugunsgrēks ar izdegušo meža zemes platību 309 hektāri. Gadu iepriekš meža ugunsgrēku skaits bija 972. Šogad mums datu bāzē ir reģistrēti 149 meža ugunsgrēki ar izdegušo kopējo platību 202 hektāri.”
Zigmunds Jaunķiķis uzsvēra, ka Valsts meža dienests meža ugunsgrēku gadījumā sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, taču nereti tiek galā arī saviem spēkiem, jo talkā nāk jaunākās tehnoloģijas. Līdz 80% no visiem ugunsgrēkiem tiek atklāti un operatīvi likvidēti tā, ka ugunsgrēkā cietusī platība nepārsniedz pushektāru.
“Valsts mežu dienesta rīcībā ir 180 novērošanas torņi. Šogad ir pirmais gads, kad mēs realizējam pilotprojektu, – uz Rīgas reģionālās virsmežniecības novērošanas torņiem tika izvietotas attālinātās novērošanas kameras. Šīs kameras spēj identificēt dūmus, noteikt dūmu atrašanās vietu un koordinātes. Mūsu rīcībā ir 30 smagās meža ugunsdzēsības autocisternas, vairāk nekā 30 kravas apvidus automašīnas, pikapi, kas arī ir aprīkoti ar dzēšanas iekārtām.
Mūsu rīcībā ir arī 11 droni, kas ir aprīkoti ar termokamerām,” klāstīja Jaunķiķis.
Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības inženieris uguns apsardzības jautājumos Kaspars Jonāns atzīmēja, ka parasti meža ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir cilvēka neuzmanīga vai ļaunprātīga rīcība ar uguni, taču, tā kā Daugavpils ir arī liels dzelzceļa tranzīta mezgls, bijuši gadījumi, kad mežs aizdedzies no vilciena ritošā sastāva.
“Mums pērn Jersikā izcēlās meža ugunsgrēks no vilciena izplūdes izmestajām dzirkstelēm. Piecās vietās aizdegās mežs, un vienā vietā izdevās ugunsgrēku ierobežot tikai tad, kad jau bija izdeguši 10 hektāri meža. Šo ugunsgrēku pilnīga likvidēšana aizņēma četras dienas. Lielākā daļa ugunsgrēku izceļas ap Daugavpili, un šogad izcēlušies jau 13 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 15,2 hektāri. Pērn uz šo brīdi bija par 20 meža ugunsgrēkiem vairāk,” stāstīja Jonāns.
Kā apliecināja gan Valsts meža dienestā, gan arī "Latvijas Valsts mežu" Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks, katru gadu Latvijā nemainīgi visvairāk meža ugunsgrēku izceļas ap lielajām pilsētām – Rīgu un Daugavpili.
Leišavnieks atzina, ka lielākais meža ugunsgrēku izcelšanās risks iestājas tad, kad lietus nav lijis vismaz divas līdz trīs nedēļas un pūš pietiekami stiprs vējš.
“Runājot par pagājušo gadu, es to raksturotu par ļoti veiksmīgu.
Pērn mums bija aptuveni180 meža ugunsgrēki, bet kopējā uguns skartā meža platība bija nedaudz virs 70 hektāriem, kas ir salīdzinoši maz. Attiecībā uz šo gadu – valsts mežā ir reģistrēti aptuveni 30 ugunsgrēki ar kopējo platību 27 hektāri. Tiesa, vairumā ir degušas jaunaudzes, kas cieš no uguns tieši pavasara mēnešos, kad parādās pirmie kūlas ugunsgrēki,” stāstīja Leišavnieks.
Meža ugunsnedrošajā laikposmā, kas šogad ir noteikts no 26. aprīļa, uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi – tādi kā ugunskuru dedzināšana neatļautās vietās, degošu sērkociņu, izsmēķu izmešana mežā un virkne citu ierobežojumu, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.
