Viņš intervijā Latvijas Radio vairakkārt uzsvēra, ka vispirms komisijai būs jāapzinās, pie kādiem dokumentiem tai būs pielaide, un tikai tad varēs spriest par uzdevumiem un darba rezultātiem.
Daļa materiālu jau ir apzināta – tie ir valsts arhīvos glabātie dokumenti par VDK krimināllietām, izsūtītajiem, notiesātajiem. Par šīm prāvām jau 1999.gadā izveidots apkopojums ar vārdiem, bet tās nav klasificēts, nav uzskaitīts, kāpēc šie cilvēki notiesāti. Nav izvērtētas arī 1945.gada filtrācijas lietas, pēc kurām cilvēkus sūtīja uz darba nometnēm.
Savukārt Totalitārisma seku dokumentācijas centra dokumentu saturs vēsturniekiem nav tik labi zināms, skaidrs, ka tur ir VDK aģentu kartotēkas un aģentu atskaites žurnāli, taču Krievijas dienesti jau pagājuša gadsimta deviņdesmitajos gads atzinuši, ka labāko aģentu lietas ir izvestas no Latvijas, norādīja Kangers.
Taču arī šie dokumenti varētu ļaut izprast VDK darbību Latvijā, ja pareizi atlasīts dokuments; varbūt varēs atrast labus piemērus, parādot, kā VDK darbojās, cilvēkus izsekojot, piespiežot kaut ko darīt, sprieda vēsturnieks.
Jau ziņots, ka bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada maija beigām. To paredz Saeimas pieņemtie grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.
Jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi. Tādēļ Saeima lēma, ka pirms dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru komisijai, kura jāizveido līdz 2015.gada 1.janvārim, atvēlot tās darbam attiecīgu finansējumu.
