Pēc viņa teiktā, mērķis ir izveidot speciālu investīciju fondu, piesaistot gan privāto, gan publisko finansējumu padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju visaptverošai atjaunošanai un dzīvojamā fonda saglabāšanai.
Birojs darbojas trīs gadus un tagad aktīvi darbojas Ventspilī, Dobelē, Salaspilī, arī vietām Latgalē, lai izveidotu sadarbību ar daudzdzīvokļu māju vecākajiem un mudinātu izmantot iecerētā fonda iespējas. "Mūsu mērķis, protams, ir aptvert visu Latviju," atzina Zvaigznītis.
Pēc viņa teiktā, fondā paredzēts finansējums ne tikai energoefektivitātes pasākumiem – ēku siltināšanai, logu nomaiņai, bet arī, piemēram, karstā ūdens sistēmas atjaunošanai.
"Mēs pat ejam tālāk – runājam par siltināšanu un logu nomaiņu, bet mēs finansēsim tādus projektus, kur tiek veikti visaptveroši pasākumi – no mājas pamatiem līdz jumtam."
Zvaigznītis klāstīja, ka sākotnējo finansējumu varētu nodrošināt komercbankas, bet pēc tam iesaistītos fonds, kas pārņemtu ilgtermiņa saistības. Dzīvokļu īpašnieki papildu saistības neuzņemtos – viņi, piemēram, pēc mājas siltināšanas turpinātu par apkuri maksāt tikpat, cik vidēji pēdējos trijos gadus, bet ietaupījums tiks novirzīts ieguldījumu segšanai.
"Viņi maksā par to pašu siltuma daudzumu, bet dzīvo sakārtotā, drošā mājā," ieguvumus klāstīja Zvaigznītis, norādot, kā vēl viens svarīgs aspekts ir – ieguldītās naudas atmaksāšanas laikā iedzīvotājiem tiktu sniegtas ilgtermiņa garantija par kvalitāti.
"Tas periods, kurā iedzīvotāji maksātu par to pašu siltuma daudzumu, ir 15 vai līdz pat 25 gadi atkarībā no mājas tehniskā stāvokļa."
Pēc biroja pārstāvja teiktā, projektā ir gatava iesaistīties Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). "Šobrīd būtībā ir sagatavots viss nepieciešamais, lai šo fondu reģistrētu Latvijā. Tas, ko mēs gaidām, ir ministriju lēmums. (..) Tie ir nākamie soļi, lai dotos tālāk," teica Zvaigznītis.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” klāstīja, ka privātas energokompānijas Latvijā jau īsteno šādu modeli energoefektivitātes projektos – visvairāk tas redzams Vidzemē, piemēram, Cēsīs un Valmierā.
Pēc EM pārstāvja teiktā, ar daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu saistītās lietas var uzņemties paši nama iedzīvotāji, tāpat to var uzticēt apsaimniekotājam vai arī kompānijai, kas ar šādām lietām nodarbojas.
"Šajā gadījumā iedzīvotājam vienīgā apņemšanās, ka viņš turpinās maksāt par siltumu tādā pašā apjomā, kā līdz šim, un tieši no ietaupījuma daļas kompānija nofinansē šo siltināšanu."
"Visi trīs modeļi ir ļoti atbalstāmi, ņemot vērā milzīgo māju skaitu, kas mums valstī ir jārenovē. Visos trīs modeļos noteikti būs gan pietiekams tirgu,s gan visus trīs modeļus nāksies izmantot," teica Aleksejenko.
Pēc viņa sacītā, drīzumā iedzīvotājiem atkal būs pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā, kas būs darbībā pēc ilgāka pārtraukuma un uzlabotā variantā.
"Kopā ar šo šo programmu sakārtojam banku finansējuma pieejamību daudzdzīvokļu māju siltināšanai," teica EM pārstāvis.
Viņš gan norādīja, ka fonda gadījumā valsts nevar solīt tam finansējumu. "Tas, ko mēs varam nodrošināt – ja kādi fondi būs, tad ir instrumenti, kur šādi fondi vai labākais no fondiem varētu saņemt kaut kādu papildu finansējumu, lai varētu uzsākt darbību."
EM sadarbībā ar ERAB un arī Eiropas Investīciju banku sagatavos priekšlikumus par to, "kādā veidā šis finanšu instruments varētu izskatīties".
