Kādu nesenu piemēru no prakses stāsta zvērināts advokāts, arī ārsta izglītību ieguvušais Ronalds Rožkalns, kurš specializējies pacientu tiesībās. "Nupat beidzās viena tiesvedība. Pacientei ginekoloģiskas operācijas laikā pārgriezts urīnvads. Arī nācās šai pacientei vērsties tiesā, kas atzina, ka Veselības inspekcijas, Veselības ministrijas lēmums ir bijis pretlikumīgs."
Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda vadītāja Kristīne Kalniņa stāsta, par ko pacienti sūdzas visbiežāk: "2018. gadā ir pieņemti 184 lēmumi, taču tikai 40 lietās ir atzīta kaitējuma esība [saistībā ar ko tikusi veikta atlīdzības izmaksa].
Visvairāk sūdzības ir saņemtas zobārstniecības, dzemdniecības pakalpojumos, traumatoloģijā un onkoloģijā."
Advokāts Rožkalns norāda, ka likums par termiņu, kādā lietas izskatāmas, maldina pacientus, jo realitātē noteiktais pusgads vienmēr tiekot pagarināts.
"Realitātē teju 100% visās lietās tiek pagarinātas līdz gadam, jo gluži vienkārši šīs lietas nevar izskatīt, kā tikai pieprasot medicīniskos dokumentus un pārējo informāciju. Līdz ar to faktiski pacienti tiek maldināti, pasakot, ka viņu lieta tiks izskatīta pusgada laikā."
Kā nozīmīgu problēmu Rožkalns min arī to, ka Veselības inspekcija pēc, viņaprāt, neskaidriem kritērijiem nosaka kaitējuma smagumu. Viņš arī min piemēru – ja pacientam nekvalitatīvas ārstniecības rezultātā ir radies mugurkaula bojājums, par to normatīvie akti paredz atlīdzinājumu no 0 līdz 70% no maksimālās atlīdzinājuma naudas summas, proti, 142 000 eiro.
Tomēr viņa praksē visbiežāk Veselības inspekcija lēmusi piešķirt 10%, pat ja kaitējums ir smags un pacientam ir izveidojusies invaliditāte.
Rožkalns norāda, ka skaidrojums šādam vērtējumam parasti ir abstrakts un pacientam nesaprotams. Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda vadītāja Kalniņa gan tam nepiekrīt. Viņa nosauc konkrētus kritērijus, pēc kuriem tiek aprēķināta procentuāli izmaksājamā summa.
"Tiek vērtēti visi apstākļi, piemēram, pacienta stāvoklis pirms šī notikuma, pašā aprūpes procesā, kas ir bijis, kādi apstākļi vai blakus apstākļi ir iestājušies un katrā ziņā arī veselības stāvoklis pēc šī notikuma. To visu kopsakarā izvērtējot, eksperti nosaka atlīdzības summu," klāsta Kalniņa.
Rožkalns norāda arī, ka Veselības inspekcijā kaitējumu novērtē tikai ārsti-eksperti un viņa pieredze liecina - pacienta viedoklis par kaitējuma rašanos parasti tiekot ignorēts. Kā salīdzinājumu Rožkalns min Zviedriju – tur ārstniecības kaitējumu vērtē speciāla komisija, kuru veido gan ārsti-eksperti, gan pacientu interešu pārstāvji, gan juristi, un tādējādi lēmumi ir esot, viņaprāt, objektīvāki.
