Pacientu parādi lielākajās slimnīcās pērn auga, bet lēnāk nekā iepriekš

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Parādu pieauguma temps Latvijas lielākajās slimnīcās pērn kļuva lēnāks. Par to liecina Latvijas lielāko slimnīcu – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas – dati. Kopumā par pakalpojumiem samaksā vairāk nekā 90% pacientu. Taču ir daļa, kas to neizdara naudas trūkuma vai citu iemeslu dēļ.

ĪSUMĀ:

  • Pacientu parādi: Austrumu slimnīcai - 5 miljoni eiro, "Stradiņiem" - 700 000, Vidzemes slimnīcai  - 210 000, Bērnu slimnīcai - līdz 12 000 eiro.
  • Ministrija: Pacientu parādi ir lieli, un tas ietekmē medicīnas uzņēmumu darbību.
  • Pērn parādi lielākajās slimnīcās turpināja pieaug, bet lēnāk.
  • Par pakalpojumiem slimnīcās nemaksā nepilni 10% pacientu.
  • Mēdz nemaksāt sociāli neatbildīgi cilvēki, arī bez dokumentiem vai noteiktas dzīvesvietas.
  • Šogad cer uz parādu sarukumu, jo samazinātas ambulatorās pacientu iemaksas.
  • Varētu lūgt valstij apmaksāt mirušu cilvēku parādus - aptuveni 2 miljonus eiro.

Austrumu slimnīcai parādā 5 miljonus

Parādu pieauguma temps Latvijas lielākajās slimnīcās pērn kļuva lēnāks
00:00 / 05:29
Lejuplādēt

Latvijas lielās slimnīcas sūta pacientiem īsziņas, publiski atgādinot par iespēju vienoties un samaksāt, bet vēlāk parādu atgūšanai piesaista arī parādu piedzinējus. Tas palīdz mazināt parādu summas.

Pērn Latvijas lielākajā slimnīcā – Rīgas Austrumu slimnīcā – pacienti palika parādā 489 964 eiro.

„Līdz 2018. gadam tas parāds auga katru gadu par kādu pusmiljonu eiro. 2018. gadā mēs jau panācām 20% samazinājumu un 2019. gadā – 30% samazinājumu pret 2018. gadu. Un 2019. gadā kopējais parāds ir pieaudzis par 293 000 eiro,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis.

Kopumā vairākos gados pacientu parāds Austrumu slimnīcā jau pārsniedz piecus miljonus (5 054 488) eiro.

“Stradiņiem” parādā teju 700 000

Savukārt Stradiņa slimnīcas uzskaitē pacientu kopējais parāds ir mazāks – 686 774 eiro. No tiem pērn Stradiņa slimnīcā pacienti palikuši parādā 254 915 eiro.

„Izdodas pamazām, lēnām sakārtot un nomenedžēt situāciju. Pagājušā gada rezultāts rāda, ka parādnieku skaits ir mazinājies, salīdzinot ar 2018. un 2019. gadu. Pagājušajā gadā ir par 97 000 eiro mazāks tas parāds kļuvis. Cilvēki maksā. Un tiešām tie iemesli, kāpēc nav samaksājuši, ir ļoti dažādi,” stāsta Stradiņa slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Vidzemes slimnīcai parādā 210 000 eiro

Taču, piemēram, Vidzemes slimnīcai pērn pacienti palika parādā 47 tūkstošus eiro. Tas ir līdzīgi iepriekšējiem gadiem.

Slimnīcas E-veselības un statistikas daļas vadītāja Inga Mellupe-Bērziņa norāda vēl uz kādu būtisku problēmu:

„Pieaug šie bezcerīgie debitori, no kā mēs neesam tiesīgi nekādi saņemt atpakaļ šo samaksu.”

Proti, tie ir parādnieki, kas jau miruši un no kuriem piedzīt vairs nevarēs.

Kopējā parāda summa vairāku gadu periodā slimnīcai ir apmēram 210 000 eiro. Kad pacients nespēj samaksāt uzreiz, slimnīca vienojas par atlikto maksājumu. Ja laikus samaksu nesaņem, lietu uzreiz nodod parādu piedziņai. Īsziņas pacientiem šī slimnīca gan nesūta. „Atgādināt īpaši - nē, mēs tā nedarām, tas atkal prasa resursus, cilvēkresursus,” skaidro Mellupe-Bērziņa.

Bērnu slimnīcai krietni mazāk parādā

Atšķirīga situācija ir Bērnu slimnīcā. Tur pacientu parādi ir 10 000-12 000 eiro robežās.

„Nesalīdzināmi [ar Austrumu slimnīcu un Stradiņa slimnīcu] tādēļ, ka Bērnu slimnīcas tipiskais pacients ir bērns, kuram netiek piemērotas pacienta iemaksas,” skaidro Veselības ministrijas Kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītājs Kārlis Smilga.

Ministrija: Parādi ir lieli

Taču kopumā pacientu parādi ir lieli, un tas ietekmē medicīnas uzņēmumu darbību, vērtē Veselības ministrijā.

Par pakalpojumiem slimnīcās samaksā absolūtais vairākums pacientu un parādā paliek mazāk par 10%.

Ministrijas pārstāvis Kārlis Smilga norāda, ka galvenais nemaksāšanas iemesls ir naudas trūkums: „Bet šeit arī viens fakts ir minams. Austrumu slimnīcā no visiem parādniekiem 40% ir no Toksikoloģijas un sepses klīnikas pacienti, kas ir, varētu teikt, sociāli neatbildīgi cilvēki, kas, pieļauju, nemaz nedomā maksāt šos līdzmaksājumus.”

Arī Stradiņa slimnīcā norāda uz parādniekiem bez dokumentiem vai pastāvīgas dzīvesvietas. Šos nemaksātājus atrast krietni sarežģītāk.

Vidzemes slimnīcas speciāliste Inga Mellupe-Bērziņa arī skaidro, ka atšķiras cilvēku attieksme: „Piemēram, gados veci cilvēki cenšas maksāt. Mums ir daži, kas maksā 1,80 eiro mēnesī, lai nebūtu situācijas, ka viņš paliek slimnīcai parādā. Bet jaunie, kas nokļūst uzņemšanas nodaļā, kas staigā ar pirkstiem gaisā, viņi nav motivēti samaksāt.”

Cer uz parādu sarukumu

Šogad pacientu parādi varētu nedaudz samazināties, lēš ministrijā. „No šī gada, no 2020. gada ir samazinātas ambulatorās pacientu iemaksas,” saka Smilga.

Šis esot viens no instrumentiem, kā risināt situāciju: „Bet, ja mēs runājam par tādu nozīmīgu, piemēram, stacionāro līdzmaksājumu samazināšanu, tad šis būtu ļoti budžetu ietekmējošs pasākums, jo skaitļi rāda,

lai atteiktos pilnībā no pacientu iemaksām, budžetā būtu jāprasa papildu 35 miljoni eiro. Pašreizējā momentā tas izskatās diezgan neiespējami.”

Veselības ministrijā norāda, ka varētu vērsties valdībā ar lūgumu kompensēt slimnīcām to pacientu parādus, kas jau ir miruši. Austrumu slimnīcā, piemēram, šāda parāda kopsumma pārsniedz miljonu eiro. Savukārt Vidzemes slimnīcā vairākos gados tadējādi parāds uzkrājies 78 tūkstoš eiro apjomā. Ministrijā pieļauj, ka

jau mirušo cilvēku parāds visās slimnīcās varētu būt aptuveni divi miljoni eiro, taču precīzi to vēl vajadzētu aprēķināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti