Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ierosina kriminālprocesu par J.Juraša izteikumiem intervijā

Par analīzēm pacienti maksā paši

Pacientiem arvien biežāk nākas par analīzēm maksāt pašiem

Latvijā uz pacientu pleciem gulst liela daļa veselības aprūpes izmaksu, turklāt tām ir tendence palielināties. Šogad ieviestās kardinālās izmaiņas nosūtījumu kārtībā uz  laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas būtiski ierobežoja ģimenes ārstu un ārstu speciālistu iespējas, daudziem pacientiem likušas atvērt savus makus, lai samaksātu par analīzēm, ko iepriekš apmaksāja valsts.

Aplēses liecina, ka pacienti pusgadā šādi samaksājuši miljonu eiro. Nozarē situāciju atzīst par dramatisku.

No viena grāvja otrā

No viena grāvja, kad pārmet lieku analīžu veikšanu, esam iebraukuši otrā. Tā jauno situāciju raksturo SIA "Centrālā laboratorija". Tur redz, ka Veselības ministrijas (VM) centieni ierobežot laboratoriskās analīzes beigušies ar to, ka cilvēki gluži vienkārši maksā paši.

"Centrālajā laboratorijā" maksas pakalpojumu izmantošana pieaugusi par 20%. Citās laboratorijās vēl vairāk, un kopumā cilvēki šādi pusgadā samaksājuši miljonu eiro.

Laboratoriju darbinieku ikdienā jaunā kārtība nozīmējusi skaidrošanos ar klientiem, kāpēc kādas analīzes vairs nav par velti un kāpēc, piemēram, lai noskaidrotu  nosūtījumā atzīmēto erotricītu grimšanas ātrumu iekaisuma noteikšanai, bērna mammai jāmaksā pašai.

"Konfliktsituācijas bija ļoti biežas, īpaši gada sākumā, kad arī speciālisti nesaprata, ko viņi var nosūtīt, ko viņi nevar nosūtīt. Nebija veikts arī nekāds izskaidrojošais darbs ģimenes ārstiem un speciālistiem," atzina SIA "Centrālā laboratorija" valdes loceklis Edvīns Kazušs.

Nav gan tā, ka analīzēm valsts nebūtu iedalījusi naudu – plānos tās ir tieši tikpat, cik pērn. Taču jaunā kārtībā radīta tā, ka pie šīs naudas nevar vai ir grūti tikt.

Piemēram, pacientus ar asins vēzi ārsts hematologs vairs nedrīkst nosūtīt uz asins analīzi ar "Fish" metodi, kas ir būtiska. Uz to var nosūtīt tikai ģenētiķis, bet viņš neārstē asinsvēža pacientus. Arī ģimenes ārsti daudzas analīzes vairs nedrīkst izrakstīt.

Rezultātā, kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, analīžu apmaksai izlietots teju par 30% mazāk valsts naudas nekā plānots, bet tieši ģimenes ārstiem samazinājums ir vēl lielāks – 34%.

Vienojas par maksas analīzēm

Ģimenes ārsts Pauls Princis sacīja, ka lielā mērā tā ir reakcija uz, kā viņš to sauc, draudu vēstuli, kurā ģimenes ārsti gada sākumā brīdināti par sankcijām kvotu pārtēriņa gadījumā. Un ārsti nevis mazāk nosūtot, bet vienojas ar pacientu par maksas analīzēm. Tomēr šāda valsts veicināta situācija nav pareiza, viņš uzsver. 

"Ja mēs skatāmies uz to, cik pacients Latvijā maksā par savu veselību, tad mēs redzam, ka Latvijā ir milzīga bedre.

Mēs esam kapitālā bedrē. Tik daudz, kā Latvijas pacients, nemaksā nevienā Eiropas valstī. Tas ir milzīgs drauds sabiedrībai kopumā.

Es nerunāju tikai par analīzēm. Nākamais stāsts briest par kompensējamiem  medikamentiem," teica Princis.

Veselības ministre Anda Čakša, kura jauno sistēmu saņēma mantojumā no priekšgājēja Gunta Belēviča, atzīst, ka acīmredzot atsevišķās vietās grieziens ir bijis nepārdomāts, un daļa ierobežoto analīžu tiks atjaunotas. Taču kopumā virziens esot pareizs un ietaupīto naudu varēšot novirzīt citur. 

"Šobrīd ar aiztaupītajiem līdzekļiem – tie tiek novirzīti onkoloģisko pacientu izmeklēšanai, tie tiek novirzīti kapitācijas naudas palielināšanai ģimenes ārstiem. Tā kā naudu pārliekam no vietām, kur pacients vēl var paciesties, uz vietām, kur pacienti ir daudz būtiskāk slimi," teic ministre.

Izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos vēl nav pieņemtas, taču tas notikšot drīz, lai septembrī jau varētu stāties spēkā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti