Boka skaidroja, ka šādus izdevumus slimnīca nevar vienkārši norakstīt un arī iemaksu atgūšana ir sarežģīta. Ar daļu parādnieku jau strādājot piedzinēju firmas.
Viens no faktoriem, kas apgrūtina iemaksu atgūšanu, ir iedzīvotāju statusa maiņa, proti, nereti personas pēc izrakstīšanas no slimnīcas tiek iekļautas iedzīvotāju kategorijā, kura no iemaksām ir atbrīvota, līdz ar to iemaksas nevar piedzīt, teica Boka.
Atgūšanas process ir pozitīvs aptuveni 15% gadījumu, viņš piebilda.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš sēdē atzina, ka šāda problēma valsts slimnīcās pastāv, tomēr konkrētus risinājumus pagaidām tai neminēja.
Deputāti lūdza VM sagatavot informāciju par kopējo šādu parādnieku skaitu valstī. Iespējams, tiks rīkota arī atsevišķa komisijas sēde par iespējām segt šo iztrūkumu.
VM pārstāvji lēsa, ka iedzīvotāji varētu būt parādā aptuveni desmit miljonus eiro, tomēr norādīja, ka dati jāprecizē.
VM parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš skaidroja, ka rūpes par to, lai pacienti samaksātu par saņemtajiem pakalpojumiem, neietilpst ministrijas tiešajos pienākumos, par to jāgādā slimnīcas vadītājam. "Tā ir viņa saimniecība, un viņam ar to ir jātiek galā," sacīja Putniņš.
Situāciju varētu mainīt, uzlabojot ambulatoro aprūpi, piemēram, veicinot iedzīvotāju vēršanos pie ģimenes ārsta, teica VM pārstāvis. "Varbūt daudziem pacientiem nemaz nevajadzētu atrasties slimnīcā," sacīja Putniņš.
Viņš pieļauj, ka daļa pacientu nemaksā apzināti un ļaunprātīgi, tomēr ir arī cilvēki, kuri vienkārši nevar atļauties samaksāt un arī neietilpst grupā, kura ir atbrīvota no iemaksām.
Putniņš arī skaidroja, ka slimnīcas nekādā gadījumā nevar prasīt pacientam samaksu pirms pakalpojuma sniegšanas. "Tas absolūti tā nevar būt un nebūs. Un līdz ar to nereti veidojas situācija, kad laikā, kad pacients ir slimnīcā, viņš domā, ka samaksās, bet, tiklīdz no slimnīcas tiek izrakstīts, kaites vairs nav, un rodas citi mērķi, kur nepieciešams ieguldīt naudu," viņš sacīja.
