Parādi tūkstošos un miljonos eiro
Paula Stradiņa slimnīcai trīs gadu laikā pacienti palikuši parādā vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. Pēc trīs gadiem slimnīca tos noraksta.
Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti pērn par saņemtajiem pakalpojumiem ir palikuši parādā 418 660 eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gadu, kad parāda summa sasniedza 425 000 eiro, ir par aptuveni 7000 eiro mazāk. Kopējais pacientu parāds kopš 2007. gada RAKUS ir sasniedzis 4,76 miljonus eiro.
Pērn savas finansiālās saistības pret slimnīcu nenokārtoja 10 803 cilvēki, bet kopējais parādnieku skaits ir sasniedzis 64 859 cilvēku, no kuriem 8 212 (13%) ir miruši, liecina RAKUS apkopotā statistika. Visvairāk pacientu (5 714) ir palikuši parādā par Neatliekamās palīdzības klīnikā saņemtajiem pakalpojumiem. Vidējā neapmaksātā rēķina summa ir 23,76 eiro. Turklāt lielākā daļa parādnieku ir darbspējīgā vecumā ar vidēji labiem ienākumiem.
RAKUS uzsver, ka administrācija ar sapratni izturas pret pacientu grūtībām uzreiz samaksāt ārstēšanās izdevumus un meklē dažādus veidus, kā nākt pretim saviem pacientiem. Viens no tiem ir iespēja noformēt atlikto maksājumu un summu par sniegtajiem pakalpojumiem samaksāt vēlāk vai pa daļām laika posmā līdz vienam gadam, ko daudzi arī izmanto. „Pacienti, kuriem izrakstīšanās brīdī ir grūtības samaksāt rēķinu, tiek lūgti neaiziet no slimnīcas, neatrisinot jautājumu par rēķina apmaksu, bet gan vērsties pie personāla un pārrunāt jautājumu par atliktā maksājuma noformēšanu,” aicina slimnīcas finanšu direktore Ieva Jauģiete.
Piesaista arī parādu piedziņas kompānijas
Austrumu slimnīca parādu piedzīšanai izmanto parādu piedziņas kompāniju pakalpojumus, un piedziņas procesā izdodas atgūt aptuveni 23% no nodotajām lietām.
"Ir vajadzīgs kāds valstisks risinājums. Vai nu samazināt šo pacientu iemaksu kopumā vai pārskatīt personu grupas, kas ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas," norāda RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Stradiņa slimnīca no šādas parādu piedziņas metodes pirms kāda laika atteikusies. "Ir arī pietiekami lielu summu nesamaksājuši pacienti, no kuriem daļa ir ārvalstnieki. Mēs vēl neesam iemācījušies tā, kā daudzas pasaules valstis - vispirms noskaidrotu maksāšanas veidu, maksāšanas kārtību, kurš samaksās rēķinu, un pēc tam sniegt pakalpojumu," saka Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.
Būtiska daļa parādnieku kādu laiku pēc izrakstīšanas no slimnīcas ir mirusi. Veselības ministrijā pagaidām gatavi diskutēt par šo parādnieku daļu. “Mēs varam runāt par to, ka, ja pacients ir miris pēc kāda laika, valsts varētu kompensēt, jo šeit ir skaidrs, ka nav vairs kam maksāt un nav samērīgi šo maksājumu uzlikt ģimenes locekļiem, jo pakalpojumu saņēmis konkrēts cilvēks,” norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Par pārējiem parādniekiem ministrija gaidīs precīzākus datus, kā arī slimnīcu vadītāju priekšlikumus.
