Pacienti bažās no Covid-19 atsakās no plānveida palīdzības; aug satraukums par rindām pēc krīzes

Vairākas slimnīcas ierobežo lielāko daļu plānveida pakalpojumu, pieaugot stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Vienlaikus mediķi novērojuši, ka pacienti paši atsakās no plānotajiem pakalpojumiem vai operācijām, baidoties no Covid-19 riskiem medicīnas iestādēs. Savukārt pacientu organizācijas norāda uz ilgtermiņa problēmām, atliekot daļu plānveida pakalpojumu.  

ĪSUMĀ:

 
  • Stradiņa slimnīcā aizņemti 89% Covid-19 pacientu gultu.
  • Stradiņa slimnīcā slimo vai izolācijā ir aptuveni 100 mediķi, trūkst personāla.
    Stradiņa slimnīcai dažreiz nākas atteikt plānveida palīdzību.
  • Pacienti ziņo par novirzīšanu uz tālākajām slimnīcām.
  • Biedrība “Par sirdi” mudina izmantot pieejamus plānveida pakalpojumus.
  • Biedrība brīdina: Jāsāk domāt par rindu mazināšanu pēc Covid-19 krīzes.
  • Pacientu organizācijām bažas par pilnīgu pakalpojumu slēgšanu nākotnē.
  • RAKUS aizpildītas ap 70% Covid-19  pacientu gultas, strādāt nevar ap 200 mediķu.
  • Jūrmalas slimnīcā plānveida pakalpojumi jau mēnesi samazināti par 90%.
  • Daugavpils reģionālā slimnīca darbojas ierastā režīmā.
  • Daugavpils slimnīca: Daudzi pacienti paši atsakās no plānveida pakalpojumiem.

 

Pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca nonākusi sarežģītā situācijā. Slimnīcā ir 106 Covid-19 pacientu gultasvietas un patlaban jau 89% no tām ir aizpildītas, stāstīja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pacienti bažās no Covid-19 atsakās no plānveida palīdzības; aug bažas par rindām pēc krīzesSintija Ambote

“Pagājušajā nedēļā mēs novērojām, ka dienā klāt nāk 7 vai 9 pacienti, bet tagad tie ir 14 jauni Covid-19 pozitīvi pacienti, kurus stacionē slimnīcā. Tas ļoti sarežģī slimnīcas darbu nepieejamā gultu skaita un personāla dēļ. Te iestājas tas brīdis, kad mēs skatāmies, kurus plānveida pakalpojumu pacientus mēs varam nevis atcelt, bet atlikt uz kādu vēlāku laiku.

Tāpēc ir iespējama situācija, ka pacients iepriekšējā vakarā vai no rīta saņem zvanu no slimnīcas par pārplānotu pakalpojumu, diemžēl tādā situācijā mēs šobrīd esam,” atzina Veinberga.

Tāpat darba organizāciju apgrūtina iztrūkstošais darba personāls. Darbinieki slimo vai izolējas kā kontaktpersonas, patlaban šo iemeslu dēļ Stradiņa slimnīcā ierindā nav ap 100 darbinieku. Turklāt vēl pirms Covid-19 krīzes slimnīcai ilgstoši pietrūka aptuveni 70 medicīnas māsu un tikpat ārstu.

Biedrības “Par sirdi” vadītāja Inese Mauriņa savukārt stāstīja par situācijām, ar kurām dalījušies pacienti: “Saistībā ar neatliekamās palīdzības izsaukumiem pacienti ir ziņojuši, ka tiek novirzīti uz citām slimnīcām. Piemēram, pacientam no Ogres rajona ar slimības saasinājumu tiek piedāvāts doties uz Daugavpili. Taču katrā gadījumā to izvērtē mediķi un izrunā ar pacientu.”

Vienlaikus viņa piebilda, ka patlaban līdzīgi kā onkoloģijas pacientiem, arī sirds un asinsvadu slimību pacientiem joprojām ir pieejami arī plānveida pakalpojumi, kurus mudina izmantot.

“Šobrīd gribas iedrošināt cilvēkus, kam ir šīs hroniskās saslimšanas un saasinājumi, iet pie ārstiem tā, kā tas bijis plānots, kamēr tas vēl ir iespējams. Ja situācija pasliktinās ar paša veselību, tad arī palielinās draudi iegūt komplikācijas, saslimstot ar Covid-19,” norādīja Mauriņa.

“Tāpat, neskatoties uz Covid-19, krīzi tās rindas uz plānveida pakalpojumiem ir ļoti garas un kļūst arvien garākas. Tā ir sniega bumba, kas veļas uz priekšu. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, rindas varētu kļūt tikai garākas un pieejamība sarežģītāka. Es domāju, par to ir jāsāk steidzami domāt, kā to risināt nākotnē,” sacīja Mauriņa.

Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele papildināja, ka pacientu organizācijas gan arī joprojām bažījas par pilnīgu pakalpojumu pieejamības slēgšanu nākotnē, ja epidemioloģiskā situācija vēl pasliktināsies.

Vēl kādas pacientes meita, kura vēlējās palikt anonīma, dalījās ar savu pieredzi par medicīnas pakalpojumu pieejamību. Sievietes mātei ir onkoloģiska saslimšana un pensionārei veikta plānveida operācija, taču pacientes tuvinieku ieskatā, viņa pārlieku ātri izrakstīta no slimnīcas.

“Mātei konstatēja krūts vēzi, un novembrī viņai veica plānveida operāciju krūts centrā Stradiņa slimnīcā, un jau nākamajā dienā pēc operācijas viņu jau izrakstīja. Taču pēc tam, pēc divām dienām atkal bija steidzami jābrauc uz slimnīcu, jo viņai asiņoja brūces. Tad to novērsa. Taču es biju izbrīnīta par to, ka cilvēku jau pirmajā dienā pēc operācijas izraksta no slimnīcas. Diemžēl es nevarēju neko tad pajautāt, jo tā bija brīvdiena, un man viņu vienkārši pie ieejas atdeva un viss. Viņa pati tā pasmējās, ka tagad jau nevienu ilgi slimnīcā neturēs, bet tomēr būtu labi viņu novērot. Man gan ir grūti vērtēt, jo es pirmo reizi saskāros ar tādām operācijām ģimenē,” stāstīja sieviete.

Pensionāres meita atzīst, ka, no vienas puses, drošāka sajūta, ja māte paliktu mediķu uzraudzībā, no otras puses – arī viņai ir bažas par Covid-19 riskiem medicīnas iestādēs, jo mātei ir teju 80 gadi. Stradiņa slimnīcas pārstāve Janita Veinberga skaidroja, ka minētā situācija nav saistīta ar Covid-19 pacientu pieplūdumu.

“Tas ir tāds individuāls gadījums, bet tieši šobrīd medicīna ir tik tālu attīstījusies, ka ilgu laiku uzturēties stacionārā ļoti bieži nav nepieciešams. Pacients var turpināt savu ārstēšanos mājās ģimenes ārsta un mūsu speciālista uzraudzībā. Tāpēc situācija, ka pacients tiek ātri izrakstīts, varētu būt, bet es šobrīd nevaru apstiprināt, ka slimnīcā paātrinātā kārtā izrakstītu pacientus uz mājām, lai atbrīvotu papildu gultas vietas Covid-19 slimniekiem. Uz šī rēķina tas nenotiek,” sacīja Veinberga.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis norādīja, ka slimnīcā ap 70% Covid-19  pacientiem paredzēto gultasvietu ir aizpildītas, un patlaban slimnīcā Covid-19  dēļ darbu nevar veikt ap 200 darbinieku.

Jūrmalas slimnīcas Stacionārā bloka vadītājs Oskars Leinerts norādīja, ka slimnīca patlaban pamatā pilda neatliekamās palīdzības funkciju, bet plānveida pakalpojumi jau mēnesi samazināti par 90%. Šobrīd Jūrmalas slimnīcā ar Covid-19  inficējušies 28 mediķi.

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs stāstīja, ka slimnīca darbojas ierastā režīmā. Lai gan slimnīcā netrūkst arī Covid-19 pacientu un arī personāla vidū ir saslimšanas gadījumi, tomēr slimnīca turpinot sniegt plānveida pakalpojumus – operācijas, izmeklēšanas un speciālistu pieņemšanas gan dienas stacionāra, gan stacionāra ietvaros.

“Ir paveicies, ka mēs vienu no tām loģistikas shēmām, kuru esam izvēlējušies Covid-19 pacientu izolēšanai, ārstēšanai un izmeklēšanai, nodrošinām atsevišķā ēkā, kas pilnībā atdalīta no pārējās pacientu plūsmas. Līdz ar to vienīgais pakalpojumu pieejamības noteicošais faktors ir ārstniecības personāls. Kamēr mums izdosies cilvēkresursu trūkumu kompensēt, pārvirzot no citām nodaļām, tikmēr mēs neko neierobežosim. Ja cilvēkresursu nepietiekamība sāks ietekmēt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, tad mēs, protams, skatīsimies, kā ierobežot plānveida pakalpojumus,” stāstīja Grigorijs Semjonovs.

Semjonovs apstiprināja šobrīd daudzās slimnīcās novēroto tendenci, ka daudzi pacienti šobrīd paši atsakās no plānveida pakalpojumiem.

“Cilvēki masveidā atsakās un neierodas noteiktajā datumā, un negrib saņemt konkrēto pakalpojumu, jo baidās šobrīd no ārstniecības iestādēm, kurās ir intensīva pacientu plūsma un liels kontaktpersonu skaits. Tā ir problēma, ar kuru mēs saskaramies, neskatoties uz to, ka mēs neierobežojam plānveida pakalpojumu sniegšanu,” sacīja Semjonovs.

Visas uzrunātās slimnīcas, kā arī pacientu organizācijas aicina iedzīvotājus nepulcēties, valkāt sejas maskas un ieturēt distanci, lai epidemioloģiskā situācija nepasliktinātos vēl vairāk.

KONTEKSTS:

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā atkārtoti noteikta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 2021. gada 11. janvārim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu. Prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, valdība otrdien, 1. decembrī, nolēma arī uz laiku visās slimnīcās ierobežot plānveida pakalpojumus stacionārā un dienas stacionārā.

Veselības ministre preses konferencē pirms nedēļas uzsvēra, ka slimnīcu iespējas uzņemt Covid-19 slimniekus, neierobežojot plānveida pakalpojumus, ir izsmeltas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt