Kustību traucējumi Edgaram ir jau kopš bērnības, bet pēdējos divdesmit gadus viņš var pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Rokas gan tāpēc neesot nolaidis.
Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Edgars izmācījies par elektriķi un ieguvis arī autovadītāja apliecību. Puisis ir ne vien aktīvs, bet arī izpalīdzīgs un nedaudz strādā.
"Kopš sākās viss šis ar Covid-19, es strādāju attālināti. Es kopš 2019. gada tiku vienā projektā, bet pirms tam braucu uz darbu katru dienu," stāstīja Platones pagasta iedzīvotājs Edgars Cigelnieks, norādot, ka darbojies tūrisma jomā.
Visas aktivitātes gan iespējamas tikai ciešā komandā ar mammu vai draugiem. Neraugoties uz to, ka Edgars dzīvo trīsstāvu mājas pirmajā stāvā un visi dzīvokļu saimnieki piekrituši pacēlāja ierīkošanai, tas joprojām ir sapnis, kas būs īstenojams vien tad, ja atsaucīgi cilvēki saziedos lielāko daļu nepieciešamo līdzekļu.
Pacēlāja izmaksas pēc tāmes izveides ir 9190 eiro, no kuriem 3500 piešķīrusi pašvaldība, bet pārējais jāsarūpē pašam. Pašlaik Edgara sapņa piepildīšanai nepieciešami vēl 2200 eiro.
Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone skaidroja, ka šāds atbalsts novadā tiekot īstenots tikai dažus gadus, un rindā stāvot jau aptuveni 20 cilvēku.
"Cilvēks patiesībā izvēlas sev vēlamo variantu – vai nu demokrātiskāku, vai kādu specifiskāku, bet pašvaldība ir noteikusi šo labās prakses principu, un tas limits ir 3500 eiro. (..) Kopējā atvēlētā summa ir 10 500 eiro (..)," klāstīja pašvaldības pārstāve.
Edgara gadījumā lētāk varētu izbūvēt nobrauktuvi no loga, bet dzīvoklis neesot viņu privātīpašums, savukārt saimnieks šādam variantam nepiekrītot.
Prasības par vides pieejamību joprojām attiecas tikai uz jaunajiem projektiem un publiskajām iestādēm, bet pacēlāju un citu palīgierīču ierīkošana citās ēkās atkarīga no sava un pašvaldības maka biezuma vai kampaņveida projektiem.
"Tas nav obligāts ne valsts, ne pašvaldības atbalsts vai pabalsta veids. Valsts it kā no vienas puses par to domā. Piemēram, tajā jaunajā atveseļošanas plānā ar tiem diviem miljardiem, par ko tā lielā cīņa ir, ir iezīmētas divas pozīcijas par vides pieejamību. Viena pozīcija ir virzīta uz individuāliem cilvēkiem. Apmēram 140 cilvēki šajā plānā varēs uzlabot savus dzīves apstākļus," atzina invalīdu un viņu draugu biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.
Kā liecina Labklājības ministrijas pētījumā apkopotie dati, Latvijā ir 36 000 cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.
