Pēc viņa teiktā, Latvijā pandēmija izraisījusi ne tikai medicīnas, bet visaptverošu valstisku krīzi. Tas nozīmē, ka turpmāk jābūt cita veida sadarbībai valdībā. Pēc ceturtdienas smagās sarunas ar premjeru ministrs sapratis, ka valdībai kā tādai kopā ir jāsaņemas.
Vienlaikus Pabriks sacīja, ka krīzē nav vainojamas tikai politisko lēmumu kļūdas, bet arī sabiedrības attieksme, piemēram, pret vakcinēšanos. Tādēļ jāsaņemas ir visiem.
"Mums jāsaņemas, ja negribam redzēt tik daudz mirušo un slimo," sacīja Pabriks.
Pēc viņa teiktā, "Attīstībai/Par!" saprot mediķu neizpratni, ka mediķi vēlas lielāku atbalstu un ka ir pārslodze. Viņš atzina, ka veselības ministrs ir pieļāvis kļūdas. Tomēr arī valdība un premjers neesot bez kļūdām. Piemēram, kļūda bijusi kavēšanās ar obligātās vakcinācijas prasību.
Pabriks uzsvēra, ka veselības ministra nomaiņa nedos atrisinājumu krīzei. Viņš arī norādīja, ka aizsardzības nozare var palīdzēt un jau palīdz veselības nozarei, tomēr nevajadzētu sagaidīt, ka Nacionālie bruņotie spēki atrisinās visas problēmas. Veselības nozare saskaras ar vēl nebijušu krīzi, ar kuru tai jātiek galā, sadarbojoties ar citām nozarēm. Pēc Pabrika teiktā, ja visu problēmu risināšanu nodod armijai, tad Latvijā jāatceļ demokrātija, kas nav mērķis.
Pēc Pabrika teiktā, veselības ministram jāspēj veiksmīgāk līdz premjeram novadīt problēmas, kas ir nozarē, kas traucē strādāt. Savukārt premjeram jāspēj koncentrētā veidā nozarei palīdzēt, uzklausot nozares speciālistu un ministra aicinājumus.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīva partija) intervijā Latvijas Radio izteicās, ka pašlaik jātiek galā ar Covid-19 krīzi, nevis jārada vēl kāda jauna.
Bordāns nepauda viedokli par to, vai veselības ministrs tiek galā ar saviem pienākumiem. Vien teica, ka valdību veido politiskie spēki, bet tās darbu vada premjers. Viņam jāorganizē komandas darbs, bet katra konkrētā joma ir ministra atbildība.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Covid-19 krīzes scenārijā, kad ar Covid-19 slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000, Latvijā pie slimnīcām paredzēts izvietot moduļa tipa ēkas Covid-19 slimnieku ārstēšanai. Gultas plānots izvērst arī citviet, piemēram, sanatorijās un privātajās medicīnas iestādēs, bet kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzēta hospitāļa izveide. Tas provizoriski iespējams ap 10. novembri. Tāpat Latvija nolēmusi lūgt starptautisko palīdzību, lai varētu aprīkot izvērstās gultas.
Vienlaikus valdība drīzumā varētu lemt par mobilizācijas izsludināšanu mediķiem, tomēr precīzs mediķu skaits un mobilizējamo personu specializācija vēl nav zināma. Pēc tam, kad valdībā izskanēja iecere veikt mobilizāciju, vairākas mediķu organizācijas pieprasīja Pavļuta demisiju. Tomēr koalīcijā tam nav atbalsta.
