Pabriks pastāstīja, ka jau ir vērsies prezidenta Egila Levita birojā un pie premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) ar piedāvājumu apsvērt iespēju papildus investēt Latvijas drošībā – primāri, aizsardzības nozarē.
Pabriks ministrijai licis sagatavot precīzus plānus, “lai tā nebūtu mākoņu stumdīšana”. Ministrs plāno konkrētu piedāvājumu iesniegt premjeram un prezidentam nākamnedēļ, iespējams, pirmdien.
"Manuprāt, šie līdzekļi būtu jāiegulda mūsu spēju palielināšanā un lielā mērā saistībā ar Latvijas industrijas un ekonomikas attīstību. Šie līdzekļi atgriezīsies ne tikai Latvijas drošībā un Latvijas karavīriem, bet arī Latvijas ekonomikā, attīstībā, konkurētspējā un eksportā," norāda Pabriks.
"Lai pārliecinātu mūsu sabiedrību, kāpēc tas ir jādod aizsardzībai – pirmkārt, jūs paši katru dienu runājat un interesējaties, kas notiek Ukrainā, un negribat, lai tas notiek Latvijā… Bruņotie spēki jums to var garantēt.”
“Es domāju, ka valdībai būtu šāds solis jāsper, jo tie draudi mūsu drošībai nemazināsies,” sacīja politiķis.
Viņaprāt, papildu līdzekļi jāiegulda Latvijas spēju palielināšanā, turklāt saistībā ar aizsardzības industrijas attīstību. “Mums ir labas iestrādes gan ieroču, gan tehnikas ražošanā. Tas, ko nevaram izdarīt, nopērkot no ārzemēm, to varam izdarīt paši nākamajos trīs gados,” viņš sacīja.
Pabriks arī norādīja uz Baltijas kopējiem aizsardzības plāniem: “Piemēram, par raķešu artilēriju, pretgaisa aizsardzību, krasta raķešu iegūšanu, arī sauszemes spēku nostiprināšanu, tad mēs varētu paātrinātā tempā to izdarīt tuvākajos gados. Mums nebūtu tās lietas jāatliek par 5-7 gadiem. Mēs varētu to izdarīt divu gadu laikā.”
Pabriks arī vērsa uzmanību uz citām reģiona valstīm, kas arī energocenu krīzes laikā spēj lemt par papildu līdzekļiem aizsardzībai. Piemēram, Igaunijā lemj par vairāk nekā 300 miljonu eiro papildu ieguldīšanu aizsardzības budžetā, kā arī iekšlietu un ārlietu nozarei. Tas paredzēts, lai paātrinātu vairākas reformas, arī ieroču iepirkšanai un loģistikas sagatavošanai, norādīja ministrs.
KONTEKSTS:
Šī gada budžetā aizsardzības nozarei atvēlēti 2,3% no iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi par 44 miljoniem vairāk, nekā tas ir gadu iepriekš.
NATO nosacījums ir atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, ko arī Latvija pilda.
