Visā Latvijā no pirmdienas līdz pat 3. oktobrim, piedaloties teju 10 tūkstošiem karavīru, tostarp 615 sabiedroto karavīriem, norisinās militārās mācības "Namejs 2021".
"Šis vingrinājums – "Namejs 2021" – ir mūsu gada eksāmens, kad mēs pārbaudām sevi, cik lielā mērā esam mācījušies un sagatavoti, lai šo uzdevumu izpildītu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka diezgan lieli resursi ir iesaistīti tieši uz Baltkrievijas robežas, mēs esam simtprocentīgi un pilnā apmērā gatavi gan aizsargāt Latviju, gan izpildīt mācību uzdevumu," par mācībām pastāstīja Kalniņš.
"Namejs 2021" sakrīt arī ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām "Zapad 2021", kas norisināsies no 10. līdz 16. septembrim. Aizsardzības ministrs Pabriks norādīja, ka tā nav nejaušība.
"Šādos gadījumos, kad tik liela mēroga mācības kā "Zapad 2021" norisinās, protams, ka kaimiņvalstis arī veic attiecīgus soļus, lai nedaudz vairāk nodrošinātos pret visāda veida teorētiskiem pārsteigumiem. Tādēļ mēs arī savlaicīgi Latvijā bijām ieplānojuši savā teritorijā mācības "Namejs 2021", kur mēs apvienojām ne tikai nepieciešamību šādas mācības rīkot, bet arī laika grafiku, lai tas kaut kādā mērā atbilstu tai situācijai, kas ir mūsu austrumu robežas tuvumā," stāstīja ministrs.
Oficiāli ziņots, ka militārajās mācības "Zapad 2021" piedalīsies 13 tūkstoši karavīru, taču vairāki mediji lēš, ka karavīru skaits varētu sasniegt pat 200 tūkstošus.
Pašlaik Baltkrievija pierobežā izvietojusi gan karavīrus, gan robežsardzi, norādīja ministrs.
"Tāpat mēs redzam papildu nometņu izveidošanu – telšu celšanu. Mēs redzam dažāda cita bruņojuma parādīšanos. Pagaidām mēs gan šeit runājam par vieglo bruņojumu, bet vienalga – stiprāku, nekā tas parasti ir bijis. Mēs redzam pastiprinātas un visas dienas garumā izlūkošanas aktivitātes. Tas viss liecina, protams, par saasinātu situāciju," norādīja Pabriks.
Viņš norādīja, ka, ja austrumu kaimiņi militārās aktivitātes paplašinātu, tad Latvijas armija tam būtu gatava.
"Sabiedrībai nekādā gadījumā nevajadzētu lieki nervozēt. Jā, mums ir spriedze saistībā ar hibrīduzbrukumu un migrantu piegādi mūsu robežai. Jā, protams, var gadīties dažāda veida incidenti, tāpēc mēs aicinām baltkrievu pusi pielietot veselo saprātu. Bet arī mums nevajadzētu pārspīlēt tos draudus, kas ir iespējami," sacīja Pabriks.
Arī bruņoto spēku komandieris Kalniņš neuzskata, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses nāktu pamatoti draudi. Latvijas armija seko līdzi situācijai austrumos, un tā ir gatava arī sliktākajam scenārijam.
"Mēs plaši attīstām savas spējas, gan ievērojot to, kas notiek modernajā kara vešanas mākslā – tātad ieviešot jaunas tehnoloģijas, gan izmantojot visu to, kas mums ir nepieciešams, lai varētu attīstīt tādas ļoti ekskluzīvas spējas kā informatīvā iespaidošana, elektroniskā karadarbība, kiberaizsardzība un tā tālāk," stāstīja Kalniņš.
Pirmdien, 30. augustā, parakstīta vienošanās starp Latviju un Somiju par 6x6 bruņu transportlīdzekļu iegādi. Paredzēts, ka Latvijas bruņotos spēkus apgādās ar vairāk nekā 200 bruņumašīnām "Patria".
