„Es nedomāju, ka to vajadzētu redzēt kā iniciatīvu, drīzāk kā pārdomas. Man tas šķiet, reāli skatoties uz aizsardzības situāciju Baltijas reģionā un analītiski vairākām valstīm veidot vienu armiju, kā ļoti jauks sapnis, bet tomēr sapnis joprojām, jo ir pietiekami daudz pragmatisku, analītisku un racionālu lēmumu, lai tā teiktu,” teica Pabriks.
Par turpmākajiem mērķim ministrs sauc valsts budžeta sakārtošanu un Latvijas integrāciju starp Baltijas valstīm. Tikai pēc valsts problēmu sakārtošanas iespējama sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm, tomēr kopējas armijas izveidi Pabriks neuzskata par reālu.
„Es neredzu piemērus nekur citur pasaulē, kur vairākām valstīm būtu viena kopīga armija. Bet nopietnāks arguments ir tas, ka mums ir jāatrisina savi mājas uzdevumi. No igauņu puses skatoties, mūsu iniciatīva izveidot vienu armiju, izskatītos pēc vēlmes aizpildīt mūsu aizsardzības budžetu ar igauņu naudu, jo viņi ir vienīgi, kas izpilda divus procentus, kamēr mēs Latvijā tikai par to runājam. Tādēļ es aicinu Latvijas amatpersonas reāli atbalstīt mūsu valsts aizsardzības budžetu. Tad mēs varam runāt par līdzvērtīgiem pamatiem ar citām valstīm. Citādi man tas atgādina partiju apvienošanu, kur vienas partijas reitings ir 20 procenti, bet otrai - tikai divi procenti,” salīdzināja Pabriks.
Pastāv daudz priekšnoteikumu, lai Latvija varētu uzsākt ciešāku sadarbību ar Igauniju un Lietuvu, kurās šobrīd ir labāka finansiālā situācija nekā Latvijā. Tāpat nepieciešams atrisināt daudz politisko jautājumu, atklāj Pabriks. Valstīm savā starpā jāgarantē, ka ir līdzīgs skats militāri stratēģiskā analīzē, jautājumos par izglītību, ekipējumu un tālāko politisko attīstību valstīs.
Tomēr Pabriks uzsver, ka ir notikusi pozitīva pārmaiņa - Aizsardzības ministrija guvusi panākumus un pierunājusi Igauniju un Lietuvu piedalīties kopīgā Baltijas aizsardzības plānošanā Rīgā, kas notiek pirmo reizi Baltijas valstu vēsturē.
Tāpat ministrs stāsta, ka Lietuvai arī neklājas viegli, tomēr situācija tomēr ir labāka nekā Latvijā, jo kaimiņvalsts ir lielāka. Līdz ar to arī piešķirtais finansējums gan valstij kopumā, gan militārajai aizsardzībai ir lielāks.
„Arī Lietuvai ir budžeta problēmas līdzīgi kā Latvijai, bet atšķirībā no Latvijas Lietuva ir lielāka valsts, līdz ar to tai ir lielāks kopbudžets nekā mūsu valstij. No finansiālā viedokļa mēs atrodamies vissliktākajā pozīcijā, bet es ceru, ka politisko kolēģu aprindās būs pietiekami daudz saprāta, lai situāciju mainītu atbilstoši saviem solījumiem,” teica Pabriks.
Valsts prezidents iepriekš teica, ka Baltijas valstīm, īstenojot gudrās aizsardzības principu, vajadzētu pāriet jaunā kvalitātē, veidojot kopīgas bruņoto spēku struktūras un pamazām virzoties uz kopīgas armijas izveidi.
„Ja runājam par to, kā attīstīt mūsu aizsardzību, domāju, ka mums būs daudzās pozīcijās kopumā jāmaina pieeja. Ja NATO koncepts ir "smart defence", kas jau šobrīd izpaužas tā, ka mēs nepērkam Baltijā savas lidmašīnas, bet izmantojam citu NATO valstu atbalstu, domāju, ka ir jāiet uz priekšu, sākot kaut vai Baltijas līmenī ar mūsu militāro spēku koncentrēšanu,” sacīja Bērziņš.
Bērziņš norādīja, ka būtu gatavs atbalstīt arī domu par kopīgu Baltijas valstu bruņoto spēku izveidi. „Kāpēc gan tos nevar veidot kopā? Kas tur slikts? Ja lidotāji var atlidot no vienalga kuras zemes un sargāt visu Baltijas gaisa telpu, tad kāpēc arī bruņoto spēku jomā nevar spēkus apvienot,” retoriski vaicāja Latvijas prezidents, piebilstot, ka tieši šādu attīstības modeli nākotnē saskata visu triju valstu armijām.
„Domāju, ka Baltijas līmenī tas ievērojami stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Visu Baltijas valstu virsniekus apmāca kopā, un tas ir kolosāli. Līdz ar to viņiem ir viena izglītības kvalitāte un vienota izpratne par notiekošo. NATO pieeja jāliek kopā un jākoncentrē mūsu spēki daudz nopietnākās vienībās,” viņš klāstīja, piebilstot, ka visām trim valstīm drīzāk ir nepieciešams liels skaits stipru karavīru, nevis liels skaits ģenerāļu. „Ja ir visas šīs struktūras atsevišķi, tad katrā vēl ir atsevišķa hierarhija. Kāpēc tam tērēt naudu? Es uz šīm lietām skatos praktiski. Tas ir arī jautājums par mūsu attīstību nākotnē,” viņš piemetināja.
Jau ziņots, ka Latvijas aizsardzības budžets būtiski tika samazināts nesen pārdzīvotās ekonomiskās krīzes gados.
Iepriekš Pabriks aģentūrai BNS sacīja – lai Latvijas aizsardzības budžetu noturētu esošajā apmērā, nākamgad nepieciešami 157 līdz 158 miljoni latu. Tajā pašā laikā ministrija aizsardzības prioritātēm papildus plāno pieprasīt vēl 40 miljonus latu.
Ministrs arī norādīja, ka par pēdējo gadu laikā krietni vien samazināto aizsardzības budžetu Latvijas pārstāvjiem vairākkārt kritiku izteikuši NATO partnervalstu pārstāvji.
