Viņš norādīja, ka Baltkrievijas pusē ir palielinājusies karavīru klātbūtne, bet tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jāpalielina sava klātbūtne, jo pašlaik tā ir pietiekama.
Pabriks uzsvēra, ka situāciju nevar nemitīgi eskalēt, un aicināja Baltkrievijas pusi samazināt militāro klātbūtni pie Latvijas robežas.
Tāpat ministrs pauda nožēlu, ka Baltkrievijas puse faktiski ir izbeigusi dialogu ar Valsts robežsardzi, līdz ar to pašlaik nepastāv tiešā saikne, lai potenciālo negadījumu laikā varētu operatīvi sazināties ar Baltkrievijas pusi un noskaidrot vajadzīgo informāciju.
Aizsardzības ministrs sacīja, ka Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par notiekošo uz Latvijas austrumu robežas, un, ja tas netiks izdarīts, tad Latvijas Rietumu sabiedrotie atbalstīs Latviju, pielietojot dažādus mehānismus, kuri tiks vērsti, lai apturētu Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 683 cilvēki.
