„Mēs kā Baltijas valstis un Polija vēlētos nākošajā ministru tikšanās reizē tomēr redzēt padziļinātu analīzi no NATO pārstāvjiem par to, ko mēs varam secināt no šīm mācībām. Mūsu reģionam tas ir būtisks jautājums," uzsvēra Pabriks.
Krievija nesen īstenoja plašas militāras mācības ar vairāku tūkstošu krievu un baltkrievu karavīru piedalīšanos, kuru būtību raksturoja kā treniņus uzbrukumam Baltijai. Šajās dienās NATO mītnē Briselē notiek NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās, un tajās alianse pievēršas arī „Zapad 2013" mācībām.
Tāpat NATO aizsardzības ministri Briselē trešdien diskutēs arī par Afganistānas nākotni pēc 2014.gada, kad sabiedrotās valstis to plāno atstāt, saglabājot tikai nelielu skaitu karavīru vietējās armijas un policijas apmācīšanai.
Pagaidām par Latvijas nākotnes iesaistīšanos Afganistānas misijās pēc 2014.gada runāt ir grūti, atzīst aizsardzības ministrs Artis Pabriks. To joprojām kavē dažādas neskaidrības no pašas Afganistānas puses un nav noslēgts līgums starp Afganistānu un ASV.
„Afganistānas lielākā problēma ir tā, ka Afganistāna pašreiz ir prezidenta vēlēšanu gaidās un mums ir ļoti grūti kā organizācijai lemt par tālāko iesaistes dziļumu un daudzumu, kamēr nav noslēgts tālākais līgums par sadarbību ar Afganistānas valdību. Mēs šeit neesam ne okupācijas karaspēks, ne pārveides karaspēks. Mēs netaisāmies šeit darboties, ja Afganistānas valdība nav gatava pateikt, ko tā no mums vēlas, cik daudz un kādā laika periodā. Tikai tad mēs varam plānot. Tā kā līdz šim šis līgums nav noslēgts starp ASV un Kabulas valdību, mums ir ļoti grūti plānot. Bet mēs sagaidām, ka tas tuvākajā laikā tiks noslēgts, tad mēs varam plānot Latvijas tālāko iesaisti attiecībā uz Afganistānu," skaidroja Pabriks.
