Aizsardzības ministrijas aplēses rāda, ka šim nolūkam tuvākajos trīs gados būtu nepieciešami vēl 350 miljoni eiro, kas ir līdzīgs papildu finansējums tam, ko nupat aizsardzībai, bruņotajiem spēkiem un iekšlietām atvēlējusi Igaunija. Diskusijas, kā norādīja Pabriks, notiek arī Lietuvā.
Iemesls tam ir pašreizējā drošības situācija un izaicinājumi, – sevišķi jau no Krievijas puses, kas diennakts laikā nepazudīs, viņš atzīmēja.
Ministrs skaidroja, ka Aizsardzības ministrijas plāni balstās uz ilglaicīgu 12 gadu perspektīvu, taču "mēs redzam, ka mums nav laika gaidīt 12 gadus".
Papildu finansējums, kā skaidroja ministrs, var dot arī papildu bonusu pilsoņiem iestāties Zemessardzē vai pievienoties profesionālajam dienestam.
KONTEKSTS:
Šī gada budžetā aizsardzības nozarei atvēlēti 2,3% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 44 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. NATO nosacījums ir atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, ko arī Latvija pilda.
