Krievija un Baltkrievija sākusi vērienīgas kopīgas militārās mācības, kas ilgs sešas dienas un norisināsies Krievijas un Baltkrievijas rietumos, Kaļiņingradas teritorijā, Barenca un Baltijas jūrā. Treniņos piedalīsies ap vairāk nekā desmit tūkstošu karavīru, 250 militārās kaujas tehnikas vienību, 60 lidmašīnas un helikopteri. Krievija skaidro, ka tuvu Baltijai notiekošās mācības sagatavos karavīrus cīņai pret uzbrukumu, terorismu un situācijas stabilizēšanai darbības zonā, taču gan presē parādījies, gan no Baltijas valstu politiķu puses pēdējās dienās izskanējis, ka mācību scenārijs ir izspēlēt uzbrukumu Baltijai.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, vērtējot Krievijas militāros manevrus tuvu Baltijas robežām, norāda, ka pēdējā laikā Krievijas militārā agresivitāte ir kāpinājusies.
Tas signāls ir diezgan viennozīmīgs, ka šāda veida treniņi ir tomēr ar agresīvu raksturu un ka tie paliek arvien nopietnāki, un ka mūsu kaimiņš daudz uzmanības pievērš militārai sagatavotībai mūsu pierobežā," saka Pabriks.
Viņš arī norāda, ka "mums ir jāreaģē mierīgi, bet nopietni". "Tas nozīmē, ka mēs ļoti rūpīgi sekosim, kā šīs mācības norisināsies," saka ministrs un norāda, ka Latvija arī drīzumā nosūtīs savus novērotājus uz mācībām.
Pēc Pabrika teiktā, mācības vērtējams kopējā Krievijas politikas kontekstā, kas paredz Krievijas militāro spēju palielināšanu Baltijas jūras reģionā. "Mums nav nekādā veidā jābaidās no šāda veida mācībām, bet mums ar pašcieņu ir jāpieiet savas valsts aizsardzībai," norāda ministrs.
Latvijas Televīzijas taujāts, kā vērtē Krievijas vēstniecības izteikumus, ka Pabrika nosauktais mācību mērķis ir nepareizs, viņš atklāj, ka viedoklis balstīts novērojumos un analīzē.
"Mēs balstām savu viedokli uz savu analīzi, ko mums ir devuši eksperti, kā arī uz iepriekšējām mācībām, kas notika 2009.gadā," atklāj Pabriks un norāda, ka Aizsardzības ministrijai ir Krievijas vēstniecības teiktajam radikāli pretējs viedoklis. "Mēs drīzāk esam ieinteresēti, cik lielas ir Krievijas militārās spējas šo scenāriju īstenot," teica ministrs.
Taujāts, vai ar šiem izteikumiem nemēģina pievērst uzmanību aizsardzības budžetam, Pabriks norādīja, ka "šis budžets nav vajadzīgs ministram vai kādam citam. Tas ir vajadzīugs sabiedrībai. Ja nevarēsim finansiāli nodrošināt bruņotos spēkus, tad kāda būs atbildība NATO priekšā?"
Pabriks atgādina, ka valsts vēl neizpilda NATO saistības un nav sasniegusi aizsardzības budžetu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Ja mēs turpināsim uzskatīt, ka mums nav svarīga mūsu armijas gatavība, tad mēs būsim ļoti nelīdzsvarotā situācijā," saka ministrs.
Krievijas mācības "Zapad-2013" klātienē novērot uzaicināti arī NATO valstu pārstāvji un divi Latvijas militārie atašeji, un divi novērotāji no Aizsardzības ministrijas.
Savukārt jau novembra sākumā vērienīgas mācības Baltijā un Polijā rīkos NATO, arī ar vairāku tūkstošu karavīru un militārās tehnikas iesaistīšanu. NATO noraida versiju, ka tas būtu atbildes solis Krievijai, taču apliecina, ka mācību nolūks ir gan parādīt NATO spēku klātbūtni Baltijas valstu teritorijā, gan arī apmācīt karavīrus kopīgām militārām spējām.
