Pabriks: Latvija sūtīs karavīrus uz Centrālāfriku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

ES ārlietu ministri atbalstījuši Francijas rosināto priekšlikumu nosūtīt uz Centrālāfrikas Republiku līdz tūkstoš karavīriem lielu militāro kontingentu. Latvija stabilizācijas operācijā Centrālāfrikā varētu piedalīties ar vairākiem desmitiem karavīru. To plāno atbalstīt arī Igaunija un Lietuva, taču kampaņā nepiedalīsies ne Vācija, ne Apvienotā Karaliste.

Vismaz tūkstoš nogalināto tikai pēdējā mēneša laikā vien un pusmiljons bēgļu asiņaino konfliktu dēļ starp kristiešu un musulmaņu kopienām. Asinsizliešana, ko aizsāka varas apvērsums – pievērsis pasaules uzmanību bijušajai Francijas kolonijai – Centrālāfrikas republikai. Francija jau šeit izvietojusi tūkstoš-sešsimt karavīrus lielus stabilizācijas spēkus papildu četriem tūkstošiem Āfrikas Savienības karavīru. Taču plašajam kopienu naidam tas ir piliens jūrā. Tagad Francija ierosinājusi un ES ārlietu ministri piekrituši – plašākai Savienības militārai kampaņai Centrālāfrikas republikā. Karavīru rindās būs arī 50 Igaunijas un vairāki desmiti Latvijas karavīru.

Aizejošais aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Vienotība”) uzsver, ka Latvijai būs jābūt Centrālāfrikas republikā, tāpēc jau šobrīd viņš droši iesaka karavīriem, sakot paša vārdiem, „pakot koferus”.

Lietuva Centrālāfrikas kampaņai nosūtīs militāro transporta lidmašīnu un aptuveni desmit karavīru. Diskusijas Lietuvas Seimā par to gaidāmas jau ceturtdien. Nepilns simts karavīru no Baltijas valstīm vien, līdz ar to būs būtiska daļa ES bruņoto spēku kontingentā. Tomēr Vācija un Lielbritānija jau paziņojušas, ka nepiedalīsies.

Centrālāfrikas republika pasaules uzmanību piesaista gandrīz tikai tad, kad jau palo civiliedzīvotāju asinis. Galvenais stabilizējošais spēks visā 20.gadsimta gaitā bijusi Francija. Tās iesaistīšanās daudzkārt kritizēta, pārmetot, ka oficiālās Parīzes atbalsts dāsni pirkts ar šīs zemes dimantiem.

Pēdējos konfliktus izraisīja musulmaņu koalīcijas īstenotais valsts apvērsums. Tajā pie varas nāca pirmais musulmaņu mazākuma prezidents Mišels Džotodija. Sākās vardarbīgas sadursmes starp kopienām. Ik dienas pienāk ziņas arī par dzīvi sadedzinātiem musulmaņiem, kas krituši par upuri ielu vardarbībai. Džotodija pametis amatu un nule viņa vietā apstiprināta jauna prezidente – kristiešu kopienas pārstāve Katrīna Samba-Panza.

Prezidentu nomaiņa nedaudz mazinājusi konfliktus, tomēr jau drīzā laikā tiek prognozēts jauns vardarbības vilnis un tūkstoš karavīru kontingents mieru nespēs nodrošināt – norāda kritiķi. Tikmēr ES apgalvo, ka Centrālāfrika nekļūs tai par jaunu Afganistānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti