Ministrs uzsvēra, ka ir jāatsakās no dzīvošanas ilūzijās un pieņēmumos. "Mēs dzīvojam aizvien sarežģītākā pasaulē. Reālpolitika aizvien vairāk izspiež institūciju un ideālistisku pieeju starptautiskajā politikā. Pieaug reģionālo varu nozīme un arvien vairāk ir uzsvars uz nacionālu valstu interesēm," teica Pabriks. Latvija jau deviņdesmitajos gados kā mērķi izvirzīja iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO un arī turpmāk pieaugošās reālpolitikas ietekmē ir jāuztur sadarbība ar partneriem ASV.
"Mums jāsaprot, ka mūsdienu pasaule var tikt salīdzināta kā satikšanās starp diviem kaķiem. Viens ir istabas kaķītis - labi barots un ar apaļu puncīti. Otrs - runcis ar asiem zobiem, izbadējies un ar revanšisma noskaņojumu. Militārā izpratnē daudzi no mums Eiropas Savienībā atgādina šādu istabas kaķīti, kas nevar iziet ārā. Eiropas kontinents par savām drošības interesēm nevar pastāvēt. Ja mēs nonākam līdz konfliktam, Eiropa nevar pati par sevi pastāvēt. Pirms 15 gadiem mēs runājām, ka Eiropa ir maigā vara, bet militārās spējas nodrošinās NATO un ASV. Tas laiks ir pagājis. Eiropai pašai ir jādomā par savām militārajām spējām. Eiropa nevar dzīvot sapņos. Mēs dzirdam aicinājumus uz sarunām, bet dažreiz nezinām, ko gribam ar šīm sarunām panākt. Ielu runcim, Krievijai, ir skaidrs, ko viņa grib panākt Lībijā, Sīrijā un citviet. Mums jāiegulda konvencionālajās spējās," pauda Pabriks.
Viņš uzsvēra, ka uz Latvijas bruņotajiem spēkiem var paļauties, bet ir nepieciešams runāt par lielāku militāro jautājumu izpratni Eiropā, jo ģeopolitiskie izaicinājumi šobrīd ir lieli.
KONTEKSTS:
Ceturtdien, 23. janvārī, Saeimā norisinās gadskārtējās ārpolitikas debates.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu iekļauj izskatīšanai Latvijas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
Saeimas sēdē, skatot minēto ziņojumu, sākumā vārdu dod ārlietu ministram un pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm var runāt vienīgi ārlietu ministrs. Sekot debatēm klātienē tiek aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki.
