Viņš atzina, ka iepriekšējā valdības veidošanas procesā pieļautas kļūdas, un sabiedrība un politiķi ir noguruši no nerezultatīvām sarunām.
Viņš valsti salīdzināja ar auto, kas “ripo ar izslēgtu dzinēju, mēs palēninām gaitu un sākam atpalikt, tam jāpieliek punkts”, nevaram tukšgaitā ripot uz priekšu, “tas jāsaprot katram, jābeidz ākstīties”.
Pabriks atzina, ka, iespējams, dažiem politiķiem šķiet, ka vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas, un, iespējams, tas arī traucēja izveidot valdību iepriekšējos mēģinājumos, bet ārkārtas vēlēšanu gadījumā mēs “katrs cietīsim, populisms pieaugs”.
“Mēs nevaram atļauties nenonākt līdz valdībai,” uzsvēra Pabriks.
Pabriks uzskata, ka valdību var izveidot līdz Ziemassvētkiem, un, ja valdības veidošanu uzticētu viņam, viņš negribētu “pavadīt 2 – 3 nedēļas riņķī apkārt”.
Pabriks norādīja, ka politiķiem ir jānorok kara cirvji, jāapsēžas pie galda, jāsaprot, ka ne marsieši, ne kādi citi no malas te nenāks un valdību neveidos, “tas būs jādara mums”.
Pēc viņa domām, iepriekšējās sarunas izgāzās ne tāpēc, ka kāda personība nebūtu pareiza, bet arī partiju nostāju dēļ. Pabrika ieskatā, arī “cilvēks no malas” kā premjera amata kandidāts nebūs panaceja, jo par valdību tāpat būs jāvienojas partijām.
Tajā pašā laikā Pabriks atzina, ka, viņaprāt, iepriekš premjera amatam nominētais “KPV LV” kandidāts Aldis Gobzems “nebija derīgs Latvijas premjera amata kandidāts”.
“Jāpiekrīt [Jaunās konservatīvās partijas deputātei Jutai] Strīķei – viņš bijis “KPV LV” iedēta ola, dzeguzes ola,” sacīja Pabriks.
Bet gadījumā, ja viņu nominētu premjera amatam, Pabriks gatavs sarunām arī ar Gobzemu un “KPV LV”. Lai gan iepriekš Gobzems jau paziņojis, ka partija nestrādās Pabrika valdība, Pabriks intervijā norādīja, ka “Gobzems mainīja domas reizi dienā”.
Pabriks gan atzina, ka viņam grūti saprast, kas notiek partijā “KPV LV”, kurš un kā spēj pateikt, kurā virzienā partija ies.
Ja Pabriku nominēs premjera amata, viņš solīja darīt visu, lai izveidotu valdību pēc iespējas ātrāk, savukārt, ja nominēs citu kandidātu, viņš solīja būt konstruktīvs, lai atbalstītu veiksmīgu valdību, jo gaidīt nevar.
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Gobzemam tika dots laiks līdz 10. decembrim, lai vienotos par valdības aprisēm. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām. Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskajā citas valdības veidošanā. Tad JKP kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.
7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartijiskus profesionāļus. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību. Tomēr pāris dienas vēlāk kļuva zināms, ka Gobzems vairs neuzstāja uz valdību no bezpartijiskajiem ministriem, bet piedāvāja partijām jaunu plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez ZZS.