Bija paredzēts, ka pagaidu noregulējums būs spēkā trīs nedēļas līdz 15. septembrim. Tagad ECT lēma par tā atcelšanu un tas vairs netiek pagarināts. Noregulējums būs spēkā līdz pusnaktij.
“Tas praksē neko mums nemaina, jo mēs jau iespēju robežās šiem migrantiem robežzonā tāpat sniedzam palīdzību,” sacīja Pabriks.
Vienlaikus viņš norādīja, ka “līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir aizgājusi reālā informācija par to, kas notiek”.
Prasību ECT bija iesniedzis 41 kurdu izcelsmes Irākas pilsonis, kas mēģināja iekļūt Latvijā. 25. augustā ECT lēma par pagaidu noregulējumu, kas Latvijas varasiestādēm uzlika par pienākumu nodrošināt prasības iesniedzējus ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, pienācīgu medicīnisko aprūpi un, ja iespējams, pagaidu mājvietu. Pagaidu noregulējums ir spēkā līdz 15. septembrim.
No šīs grupas 11 cilvēki (seši pieaugušie un pieci bērni) tika ielaisti Latvijas teritorijā humānu apsvērumu dēļ, jo viņu vidū bija cilvēki ar veselības problēmām un bērni. Pārējie cilvēki no šīs grupas vairs neuzturas pierobežas joslā.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
