Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.
Ķemeros kopš pagājušā gada nogales notiek vērienīgi vēsturiskā parka atjaunošanas darbi. Vēsturiskajā veidolā tiek rekonstruēti 12 tiltiņi pār Vēršupīti, šobrīd 11 tiltiem ir pabeigti galvenie būvkonstrukciju izbūves darbi, tiek restaurētas tiltu margas un notiek sagatavošanas darbi tiltu segumu izbūvei. Notiek rotondas uz “Mīlestības saliņas” restaurācija – tiek veikti bojāto konstrukciju pastiprināšanas un atjaunošanas darbi, pamatu hidroizolācijas ierīkošana un fasādes attīrīšana. Paviljona pie sēravota “Ķirzaciņa” atjaunošana jau gandrīz ir pabeigta, vēl atlikuši jumta seguma izbūves darbi. Drīzumā plānots uzsākt arī pieminekļa Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem atjaunošanu.
Ķemeru parka partera daļa būs košākā parka zona – tur sastādīti vairāk nekā 5000 košu rožu un hortenziju stādu, kā arī vairāk nekā 19 tūkstoši ziemciešu.
Tiks tīrīta un padziļināta Vēršupītes gultne, nostiprināti upītes krasti. Skvērā ir pabeigta ciļņa “Tautu deja” atjaunošana.
Visā parka teritorijā notiek aktīva celiņu konstruktīvo kārtu izbūve, kā arī tiek izbūvēti inženierkomunikāciju tīkli. Līdztekus Ķemeru parka atjaunošanai notiek arī apkārtējo ielu sakārtošana: pie Ķemeru ūdenstorņa izbūvēta autostāvvieta un tiek pārbūvēta Gleznotāja Miervalža Ķemera gatve, gar ielas malām izbūvējot autostāvvietas, notiek Katedrāles ielas un Tukuma ielas posma atjaunošana.
Ķemeru attīstībai Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir piesaistījusi līdzekļus trīs dažādos Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) projektos. Projektu kopējās izmaksas ir 12,25 miljoni eiro, no tām ERAF līdzfinansējums – 7,63 miljoni eiro. Ķemeru vēsturiskā parka atjaunošanas būvprojektu izstrādāja SIA “Livland Group”, parka atjaunošanas darbus veic pilnsabiedrība “RERE BMV”.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio jau vēstīja par ūdenstorņa un parka atjaunošanu, uz ko, iespējams, gaida arī sanatorijas „Park Hotel Ķemeri” īpašnieki, kas kārtējo reizi par pāris gadiem pārcēluši iecerētās kūrortviesnīcas atklāšanu. Ķemeru biedrības aktīviste Ieva Lazda pauda – nav skaidrs, vai pašvaldība izmantojusi visus instrumentus, lai piespiestu īpašniekus sakārtot tiem piederošos graustus.
