Panorāma

Pirmā sirds transplantācija 2 gadu laikā

Panorāma

Panorāma

Pabeigta arheoloģiskā izpēte Mazjumpravas muižas teritorijā

Pabeigta arheoloģiskā izpēte Mazjumpravas muižas teritorijā 

Rīdzinieki, kuri dodas pastaigās pa Ķengaraga promenādi, būs pamanījuši rosību kādreizējās Mazjumpravas muižas teritorijā Rumbulā. Arheologi beiguši izpēti drupās.

Metra dziļumā zem drupām lāpsta atsitas pret baltiem, šķeltiem dolomīta akmeņiem. 

"Atroku vecākās ēkas pamatus, kas bijuši pirms šīs ēkas, perimetrs vēl saglabājies no zviedru laika. Gadījuma pēc uzrakāmies, un tagad rokam šo mūri, cik var. Tas, iespējams, jezuītu laika vai senāka celtne ir bijusi," stāsta izpētes projekta līdzstrādnieks Gints Liepiņš.

Mazjumpravas muižas teritorijas vēsture sākās 13. gadsimtā, kad bīskaps Alberts piešķīra daļu no Rīgas apkaimes zemēm un ciemiem cisterciešu klostera māsām. Pēc Livonijas kara 16. gadsimta beigās šo vietu pārņēma Jezuītu ordenis, kas uzbūvēja dzirnavas un saimniecības ēkas. Izpētes darbi notika vietā, kura 1695. gada plānos iezīmēta kā Mazjumpravas muižas saimniecības ēka, kurā vēlāk bija krogs.

"Krogs tiek iznomāts. Pilsētas kases kolēģija, šodien Rīgas dome, iznomā krogu privātām personām – uzņem ceļiniekus, baro, dzirda, izmitina pa nakti. Rūpējas par viņu transportu – zirgiem. Un tā šī vieta eksistē līdz 20. gadsimta sākumam, kad lielā daļā muižas ēku jau sāk dzīvot Rīgas apkārtnes cilvēki. Nomā savu dzīves vietu muižas ēkā," stāsta arheologs Rūdolfs Brūzis.

Ēkas seno vēsturi datē atradumi, kuri vēlāk nonāks muzejā. 

"Senākā monēta ir Rīgas brīvpilsētas šiliņš. Vēl pirms Livonijas kara laika kalta, kas datē senāko ēku, kas celta vēl Jezuītu ordeņa laikā. 17. gadsimta karos ēka tiek nopostīta, un jau tālāk tiek celta nākama ēka uz vecās ēkas pamatiem, ko mēs redzam šodien. Šo celtni datēs 17. gadsimta Zviedrijas karaļu kaltie šiliņi. Kārļa šiliņš un karalienes Kristīnes šiliņi līdz 1650. gadiem pāris monētas. Grīda ir mainīta bieži. Zem tās ir pagājušā gadsimta 1936. gada Austrijas groši. Un virs grīdas - padomju laika kapeikas, kas datē šīs ēkas sabrukšanu," atradumus izrāda Brūzis.

Otrā pasaules kara gados muiža pieredzēja dramatiskus notikumus. Mazjumpravā bija nometināti ebreji, kurus nodarbināja Salaspils nometnes celtniecībā un Daugavas akmeņlauztuvēs. Padomju laikos tur atradās Rumbulas lidlauka medicīnas daļa. 

"Šajā vieta, kur darbojamies, bija hospitālis, kungu mājā ir ierīkota ambulance. Medicīniskā daļa pastāv līdz 1979. gadam. Vieta tiek pamesta, un to pārņem dārziņi, Ķengaraga iedzīvotāju dārziņi, un diemžēl lēnam muižas centra komplekss sagrūst,” stāsta Brūzis.

Arheologi atlasījuši senos ķieģeļus, kurus vēlāk varēs izmantot rekonstrukcijas darbos. Krogs būs otra ēka Mazjumpravas vēsturiskās muižas teritorijā, ko iecerēts atjaunot. Iepriekš atdzima dzirnavas, dambis un dīķis. Kad 2015. gadā Rīgas pašvaldība sāka izbūvēt veloceliņu no Ķengaraga un Rumbulu, nolēma sakārtot teritoriju un atjaunot ēkas. 

"Tur ir iekārtota ekspozīcija par Rīgas dzirnavām. Un pēc karantīnas varēs apskatīt," norāda arheologs.

Arheologi cer, ka ar laiku izdoties atjaunot arī kungu namu, kas ir iekonservēts. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt