Pabalsts adoptētājiem
Kaspars Prūsis ir gan adoptētājs, gan arī adoptētāju apmācītājs. Viņš vada atbalsta centru “Tilts”, rīkojot kursus tiem, kas vēlas ģimenes pieaugumu. Ziņu par to, ka piešķirts pabalsts ģimenēm, kas adoptējuši bērnus, viņš sauc par pārsteigumu. Šādu atbalstu adoptētāji bija gaidījuši, bet jau atmetuši cerības.
“Man liekas, tas ir tāds žests no valsts, ka nu mēs to pamanām un mēs to novērtējam, un mēs jūs atbalstām,” saka Prūsis.
Lai gan paša adoptētais bērns bijis vien septiņus mēnešus vecs, Kaspars norāda – pamešana novārtā bērnu savulaik ietekmējusi. Ikvienam adoptētājam jāstrādā ar sekām, ko atstāj šķiršana no bioloģiskās ģimenes un vēlāk piedzīvotais. “Viņš bija iemācījies to, ka viņa vajadzības nav svarīgas, jātiek pašam galā. Un pēc tam tas izpaužas uzvedībā,” skaidro Kaspars.
Lai saņemtu adoptētāja pabalstu, vecākiem jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar iesniegumu. Lēmums par iesniegumu pieņemts, jo adoptētāji ne vienmēr vēlas, lai par adopcijas faktu zinātu kāds no malas. Neuzrakstot iesniegumu, pabalsts netiks piešķirts.
Adoptētāja pabalsts piesaistīts minimālajai algai – līdz bērna septītajai dzimšanas dienai tie ir 25% no minimālās algas jeb 107,5 eiro pašlaik. Bet no septiņu gadu vecuma līdz pilngadībai tas būs 30% apmērā jeb 129 eiro mēnesī.
Lielāks pabalsts smagi slimiem bērniem
Par 100 eiro palielināts pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām, kuru invaliditātes cēlonis ir slimība kopš bērnības. Pabalsta apmērs tagad būs 313,34 eiro mēnesī.
Anetes Bendikas vecākajam dēlam ir smaga invaliditāte kopš dzimšanas. Viņa ziņu par pabalsta palielināšanu uztver ar dalītām jūtām.
Anete bažījas, ka līdz ar pabalsta piešķiršanu varētu uz laiku iesaldēt diskusiju par asistentu sistēmas izveidošanu.
Jo jau gadiem trūkst labi apmācītu asistentu, lai vecāki varētu atgriezties darba tirgū un neizdegt. “Mēs redzam to robežu – 10 līdz 15 gadi, kad tas pieaugušais viens, uz kuru ir bijis tik turbulences slodze, lūst. Tad mēs nonākam pie tā, ka “hei, ir “sistēmas bērni””, mēs gribam to apturēt. Iztrūkst ļoti jēgpilns un tiešs atbalsts šīm ģimenēm, un neviens nevienu simts eiro nevar aizlāpīt tā iztrūkumu. Bet, ja tas viss nav un neviens nedomā to darīt un izstāsta, ka nedomā, tad paldies par 100 eiro,” saka Anete.
Īpaša vērtība – asistents
Asistentu un pavadoņu sistēmas neesamība daudzus vientuļos vecākus iedzen trūkumā. Bet ģimenes, kam izdevies atrast kvalificētus asistentus, būtisku atalgojuma daļu piemaksā, lai ģimenei tik svarīgā atbalsta persona nemeklētu citu darbu. Vairākkārt vēstīts par darbspējīgiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri vairāk nekā gadu meklē asistentu un nevar atrast.
“Labs asistents ir tāda vērtība! Un, lai tādu sistēmu izveidotu, būtu vajadzīgi lieli līdzekļi un daudzi gadi. Bet nav neviena pušplēsta vārdiņa, ka rīt un parīt vai 2021.gadā tāda sistēma tiks sākta startēt,” saka Anete Bendika.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) stāsta, ka pašlaik tiekot apspriesti pieci iespējami varianti asistentu sistēmas sakārtošanā. Taču lielas cerības pagaidām nevieš: “Izskatot un palielinot šo asistenta pakalpojumu pieejamību, arī jau, protams, tie ir papildu izdevumi budžetā. Un līdz ar to mēs varam skatīties kontekstā ar nākamā gada budžetu.”
