Milda ir pirmās grupas invalīde divus gadus un saņēma invalīda kopšanas pabalstu 213 eiro apmērā. Par Mildu ikdienā rūpējas vīrs Jānis, kurš ik gadu dodas uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), lai nokārtotu sievai invaliditāti.
Kā katru gadu gadu, arī pērn Jānis apstaigāja nepieciešamos dakterus un nokārtoja papīrus, lai sievai nokārtotu invaliditātes pensiju un invalīda kopšanas pabalstu, bet šo pabalstu pusgada garumā Jānis un Milda tā arī nav saņēmuši. Vairākas reizes Jānis devies uz VDEĀK, bet atbildi neesot saņēmis, kāpēc pabalstu vairs nemaksā.
Pusgadu pāris dzīvo no rokas mutē. Zālēm vien, lai atvieglotu sievas ciešanas, ģimene mēnesī no nelielās pensijas tērē 100 eiro.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) norādīja, ka atzinums no VDEĀK par to, ka šai invalīdei ir nepieciešama kopšana, saņēma tikai pērn 27.decembrī. "Un uzreiz 28.decembrī mūsu aģentūra pieņēma lēmumu par to, ka mēs turpinām izmaksāt šo invalīdes kopšanas pabalstu," skaidroja VSAA pārstāve Iveta Daine.
VDEĀK vadītājs Andris Zīverts pabalsta izmaksas kavēšanu skaidroja ar daudzajiem pieteikumiem, kurus komisija ārstu ekspertu trūkuma dēļ nespēja izskatīt noteiktā mēneša laikā. "Papildus mēs nebijām varbūt rēķinājušies ar to, ka ir nepieciešama arī informācija no Rīgas pašvaldības, ergoterapeita atzinums," teica Zīverts.
Viņš apgalvoja, ka šis ir izņēmuma gadījums, taču nebūt ne vienīgais – vasarā tādi ir bijuši ne viens vien.
"Tagad vairāk vai mazāk mēs mēneša robežās, kas skar invaliditātes noteikšanu, iekļaujamies. Un, ja ir nepieciešama šī īpašā kopšana, tad esam vienojušies, ka pēc mūsu pieprasījuma arī otrā puse – sociālie dienesti – iekļaujas mēneša robežās," teica Zīverts.
