Jelgavas novadā pašvaldībai joprojām pieder 1200 dzīvokļu. Lai nodrošinātu ar apdzīvojamo platību tos, kam tā pienākas pēc pašreizējiem likumiem, būtu nepieciešami vien 150. Pārējos apdzīvo iemītnieki, kuri savulaik dažādu iemeslu dēļ izvēlējās kļūt nevis par īpašniekiem, bet īrniekiem.
„Man ir meita, bet viņa jau 20 gadus dzīvo Krievijā. Priekš sevis? Es jau drīz tur... iešu," saka neprivatizēta dzīvokļa iemītniece Matrjona.
Ilgus gadus neprivatizēto dzīvokļu iemītnieki varēja justies gluži kā komunismā. Simboliska īres maksa ir apmēram pieci lati par dzīvokli. Taču turpmāk dzīvošana īrētajos dzīvokļos gan kļūs krietni dārgāka. Jau no nākamā gada jūlija iecerēts sākt īres maksas paaugstināšanu, līdz tā 2017.gadā sasniegtu 91 santīmu par kvadrātmetru, kas ir gandrīz desmit reizes vairāk nekā līdz šim.
Mērķis tam gan esot nevis iekasēt vairāk naudas, bet samazināt pašvaldības dzīvojamo fondu. „Viens no veidiem, kā palīdzēt iedzīvotājiem izlemt par sava īrētā dzīvokļa iegādi īpašumā, ir īres maksas paaugstināšana," norāda ''Jelgavas novada KU'' valdes priekšsēdētāja Antra Elksne.
Potenciālajiem īpašniekiem, pašvaldība piedāvā noslēgt īres līgumu ar izpirkšanas tiesībām un piecu gadu laikā mitekli atpirkt. Kalnciemā, kur ir visvairāk neprivatizētu dzīvokļu, iedzīvotāji par to nebūt nepriecājas. Tādas naudas viņiem neesot. „Ja būtu nauda, privatizētu. Es strādāju pastā un saņemu 80 latus. Mamma ir pensionāre un saņem 150," stāsta neprivatizēta dzīvokļa iemītniece Vanda.
No aptaujātajiem kaimiņu novadiem tik zema īres maksa kā Jelgavas novadā pašvaldību dzīvokļos ir vien Dobelē. Savukārt Aucē un Rundālē īrnieki maksā ap 20 santīmiem par kvadrātmetru.
