4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Operē aknas, mirst no politraumas

Pa slimnīcas logu izkrīt un bojā iet pacients; tuvinieki vaino ārstus, mediķi apsūdzības noraida

Pirms vairākiem mēnešiem pa Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas centra reanimācijas nodaļas logu izkrita kāds pacients, kurš no gūtajām traumām mira. Aizgājēja piederīgie nelaimē vaino ārstus, kuri turējuši nodaļas logus atvērtus. Savukārt ārsti uzsver, ka šis ir bijis viens no tiem retajiem gadījumiem, kad pacients medikamentu izraisītas akūtas psihozes laikā pats izmetās pa logu. Turklāt logi esot bijuši aizvērti. Veselības inspekcija šo lietu vēl nav līdz galam izskatījusi.

Tuvinieki: Sergejam rādījās halucinācijas

Sergejs bija vīrietis spēka gados.

Pēc aknu operācijas tuvinieki viņu ik dienu apciemoja un savās apciemojuma reizēs novēroja, ka vīrietim, iespējams, zāļu ietekmē, rādījušās halucinācijas.

Tuvinieki par to ziņoja arī ārstējošajam personālam.

„Es viņam [ārstam] saku – „Nu, jūs taisījāt operāciju, bet pēc operācijas jūs taču redzējāt, ka viņam ar galvu taču kaut kas nebija kārtībā!”,” sarunu ar ārstu atceras Sergeja māsa Alla. „Vai nu viņam pie narkozes kaut kas notika, jo ne tādu narkozi iedeva, vai viņam pēc tam ievadīja kaut kādas pretsāpju zāles. Es saku – „Nu, bet kaut kas taču notikās ar to galvu!” Viņš [ārsts] saka – „Nē, viņš bija pilnīgi adekvāts, tai rītā viņš bija adekvāts”,” stāsta Alla.

Latvijas Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš apliecina, ka pēc aknu operācijām mēdz būt apziņas traucējumi. It sevišķi, ja aknas ir bijušas īpaši slimas.

„Principā tas nav labi pacientam dot preperātus, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, jo pēc operācijas attīstās aknu encifolopātija. Parasti dažu dienu laikā gan tas pāriet,” norādīja Sīviņš.

Inspekcija pārslogota un mediķu darbu vēl nav izvērtējusi

Kopš nelaimes ir pagājuši vairāk nekā četri mēneši, bet Veselības inspekcija vēl joprojām kavējas ar mediķu darba vērtējumu. „Es viņai [Veselības inspekcijas darbiniecei] – jūs pieprasījāt viņa medicīnisko karti? Vai jums ir kaut viens paskaidrojums no darbiniekiem? [Atbilde bijusi:] Nē, man vēl nav. Es tagad augustā iešu atvaļinājumā, un pēc tam es pieprasīšu tos paskaidrojumus. Jūs novembrī varat piezvanīt, bet diez vai novembrī kaut kas būs, jo man tie darbi ir līdz kaklam. Beigu beigās es jau gaidīju to momentu, kad viņa pateiks – „Jūs nevarējāt iedomāties, ka viņš pats sataisīja pašnāvību?”,” atminas Alla.

Arī Veselības inspekcija LTV neslēpj, ka Veselības kvalitātes kontroles nodaļā katastrofāli trūkst ekspertu. „Mēs esam tikai 14 fiziskas personas, no kurām četri eksperti strādā nepilnu darba laiku,” norāda inspekcijas pārstāve Līvija Langenfelde.

Termiņš, kādā tiek izskatītas pacientu vai to tuvinieku iesniegtās sūdzības, atkarīgs no lietas sarežģītības. Ja runa ir par vienu aprūpes epizodi, tad to varot izskatīt pat mēneša laikā. „Bet, ja sūdzība ir par kādu aprūpes epizodi stacionārā par ilgāku laika periodu, kurā pacients ir ārstējies vairākās ārstniecības iestādēs, tad šī izskatīšana varētu ilgt pat līdz 12 mēnešiem,” norāda Langenfelde.

Uz jautājumu, kāpēc gadījums, kad pa slimnīcas reanimācijas logu izkrīt pacients, netiek izskatīts prioritārā kārtībā, LTV saņēma atbildi, ka tas neesot bijis iespējams, jo aptuveni puse no iesniegtajām sūdzībām saistītas ar pacientu nāvi.

„Pamatā tiek skatīta pacienta medicīniskā dokumentācija. Tas ir pamatdokuments, kas tiek vērtēts. Protams, arī saņemti paskaidrojumi no ārstniecības personām, kas piedalījušās šajā pacienta ārstēšanā. Un ņemtas vērā arī paša pacienta norādītās šīs liecības,” mediķu darba izvērtēšanas principus paskaidro Langenfelde.

Tuvinieku liecībām lēmuma pieņemšanā neesot tik liels spēks, jo viņi nav bijuši klāt.

Novērojumi par to, vai logi bijuši atvērti, krasi atšķiras

Alla uzsver, ka reanimācijas nodaļā visi logi bijuši plaši atvērti.

„Ne tā kā uz vēdināšanu (..),” paskaidro Alla.

Sīviņš gan kategoriski noliedz Sergeja piederīgo apgalvoto. „Logi nebija vaļā. Es nezinu, ko novērojuši piederīgie, bet logi bija ciet.

Es ar šo pacientu runāju, 10 minūtes pirms viņš to izdarīja. Viņš bija ļoti adekvāts, viņš labi jutās. Viss personāls bija palātā, neviens negulēja. Viņš fiziski ietekmēja māsas palīgu un izrāva pats sev drenas un izlēca.

Tā ir akūta psihoze. Mēs negaidījām neko tādu. Neviens negaidīja. Tas notiek ļoti reti. Diemžēl to paredzēt nevar arī jebkuram cilvēkam bez operācijas,” stāsta Sīviņš.

To, ka vīrietis izkritis pa logu, tuvinieki uzzinājuši tikai pēc divām stundām, kad paši zvanījuši uz slimnīcu, lai noskaidrotu, cikos Sergejs tiks pārvests no reanimācijas uz nodaļu. Tuvinieki sašutuši arī par to, ka pēc notikušā mediķi neizsauca policiju.

Sīviņš noraida nepieciešamību saukt policiju. „Tur jau nebija nekāda noziedzīga. (..) Skrēju ar māsiņām,  sanitārēm, cēlām viņu uz ratiem, vedām uz blakus slimnīcu, jo viņam bija politraumas,” uzsver ārsts. „Manā skatījumā tas bija nelaimes gadījums. Es uzskatu, ka personālu tur nevar vainot. Es pats biju klāt,” viņš piezīmē.

Pēc šī notikuma reanimācijas nodaļā logi ir aprīkoti ar slēdžiem.

1 komentārs
kapec
Tadaa nodaljaa logiem nav iznemti klinkji? Arii pat uz vedinashanu tad nedriksteja atstat . PERSONALA VAINA!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti