Ozolnieku domē skaidro, ka piemiņas vieta no kokiem atbrīvota, lai tur iestādītu jaunas liepas. Turklāt gadu desmitiem augušās esot skārusi trupe, lai gan svaigi zāģētie celmi par to neliecina. Pārmaiņas plānojusi pašu Ozolnieku deputāte, un paveikto kritizē gan domē, gan profesionāls arborists.
Šonedēļ netālu no Skuju pārbrauktuves Rīgas – Jelgavas dzelzceļa un šosejas malā strādā šķeldošanas tehnika, kur pēc lielo koku nozāģēšanas palikušie zari pārtop smalkā frakcijā. Vairāk nekā desmit liepu celmi liecina, ka vismaz zāģējuma vietā trupe kokus nav skārusi.
Tagad skatam atklājas arī pirms teju simt gadiem uzliktais piemineklis, kas simbolizē 16 tur kritušo kareivju piemiņu. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē tika iestādīta arī 16 liepu aleja, stāsta Ozolnieku domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rozītis (Latvijas Zemnieku savienība).
"Pa šiem padomju gadiem tas viss bija ieaudzis brikšņos, un 2008.gadā tika izstrādāts pirmais projekts šis teritorijas labiekārtošanai. Toreiz līdzekļu trūkuma dēļ tas nedaudz tika apstādināts (..)," klāstīja Rozītis.
Aktualizējot pirms septiņiem gadiem izstrādāto projektu, Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja un Ozolnieku domē no Zemnieku savienības ievēlētā Aija Ziemeļniece nolēmusi piemiņas vietu no kokiem atbrīvot pilnībā. Savukārt vietā simboliski tiks iedēstītas 16 jaunas liepas.
Tikmēr skeptisks par visu koku nozāģēšanu ap piemiņas vietu ir Ozolnieku domes Zaļās partijas deputāts Jānis Kažotnieks, kas pret tādiem plāniem iebilda vēl pirms liepu ciršanas.
"Manuprāt, tur bija ļoti labi varianti izveidot kādu sakarīgu kombināciju starp veco un jauno. (..) Tā ir tā galvenā pretenzija, ka mēs necienām to, ko kādreiz cilvēki ir izdarījuši un nocērtam veselus kokus bez pamatojuma," atzina Kažotnieks.
Arī sertificēts arborists jeb kokkopis Gvido Leiburgs vērtē, ka Ozolnieki rīkojušies pārsteidzīgi un neprofesionāli.
"Protams, tie koki nebija ideālā stāvoklī. Skaidrs, ka koki tajā vietā netika ilgstoši kopti. Un jebkurš koks, kas 40-50 gadus netiek kopts, tam ir kaut kādas problēmas. Bet vairs nedzīvojam deviņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados, kad vienīgais veids, kā kopt koku, bija nozāģēt. (..) Ir nocirsti koki, kas nekādā veidā neaizēnoja pieminekli (..)," teica Leiburgs .
Pēc viņa sacītā, koku nociršana arī pasliktina ainavas kvalitāti, jo tagad labāk redzama netālu esošā skola un stāvlaukums, kas nebūt nav pašā labākajā stāvoklī. "Tagad gaidīsim 30-40 gadus, kamēr tās liepas izaugs tik lielas, lai kaut nedaudz piesegtu to skatu," teica Leiburgs.
Deputāts Kažotnieks stāsta, ka šaubīgā koku nociršana Ozolniekos nav pirmais gadījums. Pirms vairākiem gadiem novada centrā tikuši nozāģēti vairāki dižkoki, bet krimināllietu vēlāk izbeidza, jo tā laika likumdošana paredzēja, ka dižkokiem jābūt Saeimas apstiprinātā sarakstā, bet nozāģēto tajā nebija.
Deputāts arī norāda, ka pašvaldība pagaidām nepilda pašas saistošos noteikumus, ar ko paredzēts par katra veselā koka nociršanu prasīt noteiktu kompensāciju. Piemēram, gadījumā, kad pirms nedēļas ciema centrā kādam privātīpašniekam ļauts nozāģēt 13 veselus bērzus.
Ozolnieku koku izciršanas gadījums var nenoslēgties tikai ar izzāģētām liepām un sakārtotu piemiņas vietu. Šis gadījums var izpelnīties arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību, jo likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» aizliedz deputātiem saņemt pasūtījumus no pašu domes.
