Latvijas radiofons tika atklāts 1925.gadā, un līdz ar to pieauga arī interese par radiouztvērējiem un attīstījās to ražošana. 1926.gadā radio ražošanas atļaujas esot bijušas izsniegtas 16 firmām, bet kopumā 20.-30. gados radiouztvērējus ražojušas aptuveni 30 firmas.
“Bija daudz sīkražotāju, kuru radioaparāti ir maz saglabājušies. Viens šeit ir redzams, tāds “Kalifeks”. Bija arī tāds Kārlis Sīkais. Bija arī ražotāji Cēsīs un Liepājā. Tie ir ārkārtīgi reti un maz saglabājušies,” stāstīja Uģis Uzkliņģis.
Uzkliņģa trīsdesmit gadu laikā izveidotajā kolekcijā ir vairāki simti reto radioaparātu.
Ozolnieku vēstures ekspozīcijā savu vietu atraduši trīsdesmit radiouztvērēji, kas zināmā mērā atspoguļo šīs nozares sasniegumus.
“Gribējās izcelt šo laiku īpaši, pēc valsts dibināšanas, kad visa Latvija bija stipri cietusi Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās, tomēr šis laiks - 20.-30. gadi - bija augšupejas laiks, kad Latvija kā jauna valsts pierādīja, ka tā spēj atjaunoties gan politiski, gan ekonomiski, gan saimnieciski,” norādīja vēsturnieks Aigars Stillers.
Katram senajam radio ir savs dizains, un daži ir īpaši krāšņi, un jau tolaik ir bijuši tā saucamie virtuves radio un pat pludmales jeb pārnēsājamie aparāti. Speciāli radioaparāti ražoti Liepājai.
“Liepājā bija tas saucamais līdzstrāvas tīkls. Tīklā nebija maiņstrāva, bet bija līdzstrāva, un priekš tā tika ražoti speciāli aparāti,” stāstīja Uzkliņģis.
Pirmskara Latvijā visas firmas kopā vismaz 200 aparātu modeļus saražoja, tā kā tas ir ļoti daudz.
Seno radio aparātu izstāde Ozolniekos būs aplūkojama līdz 14. oktobrim.
