Otreiz atklātajā Atašienes pilskalnā veikti arheoloģiskie izrakumi

Krustpils novada Atašienē šodien notiek Latvijā pirmā Arheoloģijas diena. Latvijas Arheologu biedrība nolēmuši pievienoties kolēģiem Francijā, kur šādas dienas notiek jau desmito reizi, lai iepazīstinātu sabiedrību tuvāk ar arheoloģijas zinātni. Atašienes Kultūras namā diena sāksies ar četrām lekcijām par arheoloģiju un tās nozīmi, savukārt dienas otrā daļa turpināsies Atašienes pilskalnā, kurā šajā nedēļa profesora Jura Urtāna vadībā notikuši arheoloģiskie izrakumi.

Otreiz atklātajā Atašienes pilskalnā veikti arheoloģiskie izrakumiLāsma Zute

    Lai nokļūtu līdz Atašienes pilskalnam, ar arheologu grupu caur mežu kopā jāmeklē ērtākais ceļš  piekļūšanai. Pilskalnā izveidota darba vieta, un laukumā, kur tiek veikti izrakumi, rūpīgi ņem nost zemes slāņus, lai meklētu liecības par apdzīvotību, laiku un cilvēku paradumiem. Zemes kārta vietām tumšāka, vietām gaišāka.

    “Te ir postīta pavarda vieta ar degušiem akmeņiem, tāpēc viņi ir sašķēlušies un dažādās formās. Tur tāds nedaudz pelnaināks un ar oglītēm, un te arī bija dažas oglītes, tur iezīmējas gaišāku smilšu slānis, grūti pateikt, kas tas ir, varbūt pamatzeme, bet cerams, ka vēl ne. Bet šeit vēl kaut kas būs,” rāda un stāsta Latvijas Arheologu biedrības pārstāve Rūta Vecmuktāne.

    Jau darbiem sākoties, arheoloģiskie izrakumi izrādījušies veiksmīgi. Atrasti dzelzs sārņi.

    “Šeit aptuveni pirms tūkstoš gadiem, rupji rēķinot, ir no vietējās purva rūdas iegūta dzelzs, kas ir tālāk izmantota, lai gatavotu kādus priekšmetus vai ieročus. Var gadīties, ka tā ir krāsns vieta, bet, ņemot vērā, ka tur ir daudz dzelzs sārņu, var gadīties, ka tā ir dzelzs ieguves krāsns vieta vai apstrādes vieta,” skaidro Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Jānis Meinarts.

    Tas, ka šeit, iespējams, atradusies krāsns, ļauj domāt, ka cilvēki šeit uzturējušies ilgāku laiku. Tas nav bijis pilskalns, kur patveras briesmu brīdī. Par to liecina arī keramikas lausku atradumi.

    “Ja keramikas pašā virskārtā ir tik daudz, tad viņi kādu laiciņu te ir dzīvojuši, jo katra otrā lauska ir atsevišķs trauks, vai nu viņi šeit ir atgriezušies atkārtoti vai pastāvīgi dzīvojuši,” spriež Nacionālā vēstures muzeja speciāliste Alise Gunnarssone.

    Arheoloģiskos izrakumus organizē Latvijas Arheologu biedrība, kura šajos darbos deva iespēju piedalīties jauniešiem, lai viņus iepazīstinātu ar šīs jomas specifiku. Jaunieši pieteicās, rakstot motivācijas vēstuli. Kopumā darbi tika uzticēti astoņiem.

    “Pamatskolā jau gribējās kaut ko saistībā ar vēsturi, bet ceļš aizveda citur, tagad atkal plānoju. Tūlīt pabeigšu tehnikumu un došos uz universitāti. Un nav labāka veida, kā saprast, vai es to gribu darīt, kā to izdarīt,” Linda Skābene no Lielvārdes ir viena no jauniešiem, kuru šis process ir aizrāvis. “Tas ir tas, ko es gaidīju, bet sajūsma ir, nav tā - ko mēs te rokam? Bet jārok, jāatrod. Laiks paskrien nemanot, pat dienas vidū, kad saule un dunduri.”

    Atašienes pilskalns ir biedrības 2019. gada arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir zīmīgs, jo ir pirmais Latvijā, kurš ir divas reizes atklāts.

    “Tur ir divi pauguri, viens ir dabisks ar granti, otrs blakus pilskalns. [Ernests] Brastiņš divdesmitajos gados veica visu Latvijas pilskalnu apzināšanu, un viņš atrada arī Atašienes pilskalnu, bet, acīmredzot, viņš nav atzīmējis pareizi īsto pauguru. Un tā padomju laikos tas ir palicis, bet mans kolēģis no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvā bija atradis ziņas, ka četrdesmitajos gados veikta apsekošana, un apsekotājs norādījis, ka nav precīzi apzīmējis Brastiņa kungs, bet tas kaut kā palicis, ka jāizmaina, bet neviens nav izmainījis. Tālākie apsekotāji to neīsto pauguru pieņēma kā pilskalnu. Tur bija grants, kas padomju laikos iegūta un norakta,” stāsta Rūta Vecmuktāne.

    Taču šobrīd, pateicoties aerolāzerskenēšanas iespējām, izdevās ieraudzīt Atašienes pilskalna patieso atrašanās vietu.

    “Pie datora tika jaunatklāts. Šobrīd gan neskaitās kā valsts aizsargājamais piemineklis, bet process ir aizsākts, un viņš atkal būs ievērojams un sargājams.”

    Par to, kā arheoloģiskajos izrakumos veicies, varēs uzzināt šodien - pirmajā Arheoloģijas dienā Latvijā, kas sāksies ar lekcijām Atašienes kultūras namā, kurās būs iespēja uzzināt, kas ir arheoloģija, tās nozīmi vēstures rekonstrukcijā, par dzīvnieku lomu aizvēstures cilvēku ikdienā. Savukārt dienas otrajā pusē būs iespēja iepazīt klātienē Atašienes pilskalna stāstu un to, ko izrakumu laikā izdevies atrast un noskaidrot.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti