Otrajā digitālās televīzijas krimināllietā sākas aizstāvības runas. Kas norisinājies lietā līdz šim

Otrdien sākas aizstāvības runas tā dēvētajā digitālās televīzijas otrajā krimināllietā, un salīdzinoši drīz gaidāms pirmās instances spriedums. Ja Ekonomisko lietu tiesa pilnībā apstiprinās prokuratūras lūgumu pret apsūdzētajiem, tad trīs gadu cietumsods un mantas konfiskācija draud bijušajam premjerministram Andrim Šķēlem. Savukārt bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram būtu jāatvadās no 65 000 eiro. Kas līdz šim noticis lietā?

Otrajā digitālās televīzijas krimināllietā sākas aizstāvības runas. Kas noticis lietā
00:00 / 05:18
Lejuplādēt

Vislielāko sodu prasa Šķēlem

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzības Šķēlem, kuru tur aizdomās par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Savukārt Šleseram izvirzīta apsūdzība krāpšanā lielā apmērā.

Kopumā apsūdzības celtas deviņām personām. Vēl bez pieminētajiem uz apsūdzēto sola sēž bijušais "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds, kādreizējais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Tāpat prokurors uzskata, ka krāpšanā piedalījās arī bijušais uzņēmuma "SIA Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, kā arī Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Par celtajām apsūdzībām pastāstīja prokurors Monvīds Zelčs: "Visām personām par krāpšanu tika prasīti naudas sodi dažādos apmēros, ieskatot arī, ka no nodarījuma izdarīšanas ir pagājis ļoti ilgs laiks, un tieši krāpšanas rezultātā paši apsūdzētie kā fiziskas personas noziedzīgos līdzekļus savā labā neieguva, bet tie tika iegūti juridiskas personas labā."

Par krāpšanu prokuratūra lūgusi piemērot naudas sodu, jo tāda bija iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī spēkā esošā krimināllikuma redakcija, kas apsūdzētajiem ir labvēlīgāka. Šobrīd pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas var sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.

"Savukārt par legalizēšanu Krimināllikuma 195. pants – kā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, tā arī šobrīd spēkā esošais – šobrīd neparedz nekādu citu alternatīvu sodu kā vienīgi brīvības atņemšanu, arī mantas konfiskāciju un legalizēto līdzekļu summas piedziņu," norādīja Zelčs.

Prokurors prasījis no Šķēles piedzīt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, kas, Zelča ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi. Tāpat bijušajam premjeram draud trīs gadus ilgs cietumsods, 75 000 eiro naudas sods un mantas konfiskācija.

Tāpat 75 000 eiro sods tiek prasīts Gulbim, Dripem, Kavacim. Savukārt Šleseram prokuratūra lūdz piespriest 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības. 60 000 eiro sods lūgts Freivaldam un Ligeram, bet 50 tūkstoši eiro Ābelem un 45 000 eiro – Meisītim.

Prasīto sodu ietekmē pagājušais laiks kopš notikuma

Kopš iespējamā nozieguma izdarīšanas ir pagājusi vairāk nekā desmitgade, un notikuma senums arī ietekmējis prasīto sodu bardzību.

Apsūdzības celtas saistībā ar notikumiem 2008. gadā, kad Satiksmes ministrija rīkoja konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet" (toreizējā "Lattelecom"), "Hannu Digital" un Radio un televīzijas centra noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto darbības, iespējams, bija vērstas uz prettiesisku un nepamatotu "SIA Hannu Digital" iesaistīšanu projektā un „Tet” līdzekļu iegūšanu minētā uzņēmuma un tā pastarpinātā kreditora Šķēles labā. Tādējādi tika sadārdzinātas valsts mēroga projekta izmaksas, radot "Tet" mantisku zaudējumu vairāk nekā 7,5 miljonu eiro apmērā.

“Hannu Digital” ir pēctece firmai “Kempmayer”, kura figurē pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. “Hannu Digital” pārņēma “Kempmayer” saistības un mantu.

Zināms, ka pavisam nesen – pērn 23. decembrī – apelācijas instances tiesā ir sagatavots pilns spriedums tā sauktajā pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. Tiesa attaisnoja visus apsūdzētos, galvenokārt tāpēc, ka ir izmaiņas likumu redakcijās, prokuratūras izvirzītās apsūdzības neatbilda likuma prasībām, kā arī bija kļūdas, kas tika pieļautas pirmās instances spriedumā, gan vērtējot apsūdzību un pierādījumus, gan arī sniedzot noziedzīgā nodarījuma aprakstu.

Pirmā digitālās televīzijas krimināllieta saistīta ar "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Uzņēmums "Kempmayer" izrādījās vien pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Afēru konstatēja 2003. gadā, un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, starp kuriem bija kādreizējais LNT šefs Andrejs Ēķis un bijušais Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks.

Arī šīs lietas kontekstā Šķēles vārds izskanēja, bet apsūdzības viņam celtas netika.

Apsūdzētie vainu neatzīst

Kad Šķēlem prokuratūra cēla apsūdzības, viņš paziņojumā medijiem norādīja, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu. Viņaprāt, valsts apsūdzība notikušo interpretē subjektīvi. Šķēle norādīja, ka sadarbosies ar tiesībsargājošajām iestādēm, bet plašākus komentārus medijiem nesniegs.

Arī prokurors Zelčs pastāstīja, ka krimināllietas virzība nav kavēta vai kādā citā veidā ietekmēta.

Savukārt Šlesers, īsi pirms atklātībā nāca informācija par jaunajām apsūdzībām, izplatīja paziņojumu, kurā pauda izbrīnu, ka viņam kā tā laika satiksmes ministram jāstājas tiesas priekšā.

Šlesers vēl atgādināja, ka konkursā "Lattelecom" par uzvarētāju ar lēmumu apstiprināja Ministru kabinets, kā arī telekomunikācijas uzņēmums nekad nav bijis Satiksmes ministrijas pārraudzībā, bet to uzrauga Ekonomikas ministrija.

Apsūdzētajam Nilam Freivaldam šī nav vienīgā krimināllieta. Zināms, ka bijušais „Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs atzīts par vainīgu ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Pēc gandrīz sešus gadus ilgas tiesāšanās Augstākā tiesa Freivaldu atzina par vainīgu. Piespriestais sods – vairāk nekā 19 tūkstoši eiro.

Ekonomisko lietu tiesā no šodienas līdz 12. janvārim plānotas apsūdzēto aizstāvju runas. Pēc tam plānotas sēdes replikām un apsūdzēto pēdējam vārdam. Lietas tiesnesis Kaspars Vecozols cer, ka mēneša beigās varētu pasludināt pirmās instances spriedumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt