Ordeņu kandidātus no autokrātiskām valstīm Latvijā vērtēšot pamatīgāk

Saistībā ar valsts augstāko apbalvojumu atņemšanu publiski zināmajiem Pjotram Avenam un Aleksejam Mordašovam Ordeņu kapituls turpmāk noteikti stingrāk vērtēs ordeņu piešķiršanu cilvēkiem, kuri pārstāv autokrātiskus režīmus.

Nenorobežojoties no Krievijas prezidenta Vladimira Putina diriģētā vardarbīgā iebrukuma Ukrainā, bez Triju Zvaigžņu ordeņa palicis miljardieris Pjotrs Avens un bez Atzinības krusta – Aleksejs Mordašovs. Ordeņus pirms vairākiem gadiem viņi saņēmuši, jo Avens savulaik sniedzis palīdzību sociālās palīdzības jomā un kultūras pasākumu norisē, Mordašovs, piemēram, ziedojis Brāļu kapu atjaunošanai. Tomēr izvērtējums par cilvēku darbībām kopš 24. februāra ir mainījies, atzina Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.

Viņa sacīja:

Ordeņu kapitula lēmumu pamatā ir liela atbildība un turpmāk ordeņu kandidātus no valstīm ar autokrātisku režīmu nāksies vērtēt divkārt uzmanīgāk.

"Acīmredzot, lemjot par to, ir jāparedz neparedzami notikumi nākotnē, bet tas ir gluži tāpat kā uzņēmējam, kurš līdz šim darbojies Krievijā vai Baltkrievijā, bet nu nav ko sūdzēties, ja tas pēkšņi izjūk, jo bija jārēķinās ar augstu riska pakāpi," viņa atzina.

Ordeņu kandidātus no autokrātiskām valstīm Latvijā vērtēšot pamatīgāk
00:00 / 04:19
Lejuplādēt

Ēlerte nepiekrita, ka ordeņu atņemšana atsevišķām personām būtu iegansts pārskatīt veidu, kā Ordeņu kapituls izvērtē kandidātus augstā apbalvojuma saņemšanai. To skaits arī neesot pārāk liels un kapituls ļoti atbildīgi izvērtējot katru iesniegto priekšlikumu par ordeņa kandidatūrām.

Ēlerte skaidroja: "Es teiktu divus argumentus. Pirmkārt, šajā laikā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir piešķirti piecas reizes mazāk valsts augstāko apbalvojumu kā neatkarīgajā Latvijā starpkaru periodā. Otrkārt, es ieteiktu visiem tiem, kuriem ir šaubas [par ordeņu saņēmēju loku], apsēsties un paskatīties apbalvošanas ceremoniju, kur ir redzami ordeņu saņēmēji, ko viņi saka un kādi viņi ir. Man liekas, ka tas ir ārkārtīgi aizkustinoši, pacilājoši un pārliecinoši."

Latvijas Radio sazinājās ar dažiem cilvēkiem, kuri savulaik darbojušies Ordeņu kapitulā. Viņi nevēlējās ierakstā izteikt savu vērtējumu par ordeņu atņemšanu atsevišķiem to saņēmējiem, taču uzsvēra, ka tolaik, kad lēmumi pieņemti, izvērtēti konkrēti nopelni, un nav bijis pārdomu par ideoloģiska rakstura iebildumiem.

Neviens nav varējis paredzēt, kā situācija mainīsies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vienlaikus, lūgts vērtēt valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanas praksi un vajadzību to mainīt, kultūrpētnieks Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs atzina, ka ikvienam Ordeņa kapitula loceklim salīdzinoši viegli ir lēmumi par ordeņa – simboliska paldies – pasniegšanu kultūras ļaudīm.

Tomēr, vērtējot plašāk, ordeņa saņēmēju loks būtu mazināms un pārvērtējami nopelni, par ko tas piešķirts.

"Vairāk nepieciešams ordeņa ideju piepildīt ar mazliet citām vērtībām, sašaurināt cilvēku loku, kas ir tā cienīgs. Pilsoniska drosme, manuprāt, varētu kļūt par izšķirošo, iesaiste ārpus darba, pāri darba stundām, zināmā mērā par drosmi, kurš kaut kam nepiekrīt. Un nekādā veidā neveidot ordeni ar terapeitisku efektu, lai kādam ietekmīgam iedotu šādu simbolisku apbalvojumu, jo tad tas kļūst par mazliet vulgarizētu, vienkāršotu, manipulējamu. Tad pazūd tā simboliskā nozīme!" uzskata Hanovs.

Viņaprāt, būtu jāizvairās ordeni dot pašlaik politiskajai elitei pietuvinātajiem, drīzāk tie pasniedzami pilsoniskiem aktīvistiem.

Hanovs sacīja: "Nē, es to dotu varbūt tiem tūkstošiem, kuri ir dzīvnieku patversmēs un gadiem ilgi cenšas glābt šo dzīvnieku dzīvības, vai ir bijuši varonīgi Covid-19 laikā, saslimstot un iedragājot savu veselību. Es domāju, ka varbūt esam aizgājuši vēlīnā brežņevisma laikā, politiskā elite noteikti. Es to vēl labi atceros. Tāda pašapbrīnošanas biedrība pie spoguļa, un tas nav labi. Tas mūs aizved atpakaļ austrumos, bet Trešā Atmoda notika ar vēlmi doties Rietumu virzienā!"

Pašlaik Ordeņu kapitula darba kārtībā neesot citu ieteikumu par citām personām, kurām varētu nākties atvadīties no valsts augstākā apbalvojuma.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti