''Par'' balsoja 70 Saeimas deputāti. Par likumprojektu deputātiem vēl būs jābalso 2. un 3. lasījumā. Paredzēts, ka priekšlikumus likumprojektam uz 2. lasījumu varēs iesniegt līdz 2019. gada 18. decembrim.
Pirms balsojuma Saeimā pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka 60 pašvaldības nespēj izpildīt noteiktos kritērijus par iedzīvotāju skaitu un nākotnē to uzturēšana strauji pieaugs. "Pasaules Bankas aprēķini rāda, ka, ja mēs neko nemainām un nesperam nekādus soļus, [..] 10 gadu laikā pašvaldību uzturēšanas izdevumi pieaugs par 120 miljoniem eiro," teica Pūce. Ministrs arī uzsvēra, ka alternatīva reformai būtu iedzīvotāju bezatbildīga apzagšana, jo viņi dzīvo politiski izveidotos novados, kas neatbilst kritērijiem.
"Reformai ir jānotiek. Bez tās nebūs citu reformu. Bez reformas iedzīvotājiem nākotnē būs sliktāki pakalpojumi, mazāka attīstība. Ar reformu spēsim nodrošināt visiem iedzīvotājiem samērojamus publiskos pakalpojumus," akcentēja Pūce.
Reformas piedāvājumu kritizēja deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), kurš pauda, ka likumprojekts ir brāķis, neizprotama augstprātība un nedemokrātisks. "No likumprojekta anotācijas nav saprotams kāds ir pašvaldību viedoklis - [anotācijā ir] ministra vizīšu grafiks, bet nekādas atgriezeniskās saites. Process ir pārkāpis jebkādas demokrātiskās normas. Likums sagatavots nekvalitatīvi. Karte zīmēta kabinetos Vecrīgā, vecajā manierē, bez konsultācijas ar iedzīvotājiem," teica Valainis.
Deputāts uzsvēra, ka reformā tiek skarti nevis tikai mistiski novadi, bet gan cilvēki, kas tajos dzīvo un tiem pastāv risks zaudēt savu identitāti. Valainis norādīja, ka daudzas pašvaldības ir attīstījušas savu kultūrtelpu un tagad to zaudēs. "Alsungā ir sava suitu kultūrtelpa. Dundagas piena kombināts pretojas tirgus spiedienam. Sigulda ieguvusi skaidru vīziju. Ikšķile apņēmīgi cīnās. Pilnīgi ne no kā ir izveidojusies jauna identitāte uz strādnieku ciemu pamata. Reformas rezultāts, apzināts vai neapzināts, ir identitātes izdzēšana, deklasēta Dagda un Aglona, Zemgales nomalē iespiesta Kandava, pazudusi Aknīste un Viesīte. Jelgava - visas Zemgales zināšanas un spēks - tagad vienkāršs novads," tā Valainis.
Kritiskus vārdus novadu reformai veltīja arī bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš pauda, ka VARAM sagatavotā jaunā karte neatbild uz daudziem jautājumiem. "Šajā laikā daudz kas ir mainījies. Cilvēki ir pielāgojušies vienam otram centram. Mums nav izdevies atrast efektīvus instrumentus, lai lielajās pilsētās noturētu darbavietas, jo cilvēki no pagastiem brauc darba meklējumos uz centriem," sacīja Kučinskis.
"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis tikmēr pauda, ka parlamentā izveidojušās divas nometnes - viena uzskata, ka no reformas būs liels ieguvums, bet otra ir pārliecināta, ka no tās celsies kaitējums. "Kļūdās gan pirmie, gan otrie. Pirmie sevi sauc par "jauno politiku". Viņiem priekšstats izveidojies laikā, kad bija runas par strukturālo reformu. Viņi uzskata, ka valstī viss slikti, jo nav strukturālo reformu," norādīja Dombrovskis.
No "KPV LV" ievēlētais neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems tikmēr kritizēja valdošo koalīciju, sakot, ka reforma ir augstprātības iemiesojums, izpelnoties Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) aicinājumu diskutēt par skatāmo likumprojektu, nevis citām lietām.
Vairāki deputāti debatēs norādīja, ka reforma ir būtiskākais lēmums, ko šis Saeimas sasaukums pieņems. Un tā sekas būs jūtamas arī vēl tad, kad paši deputāti būs beiguši savas politiskās gaitas.
“Mēs nedrīkstam atstumt cilvēkus no tiesībām lemt, un reizē mums vajag efektīvu pārvaldību,” sacīja Saeimas ārpusfrakciju deputāts Didzis Šmits.
“Mums ir svarīgi saprast, vēl pirms likumi tiek pieņemti galīgajā lasījumā, kādas tad būs funkcijas, kā notiks vēlēšanas šajās jaunajās teritorijās. Bet pats svarīgākais jautājums ir, kā mainīsies iedzīvotāju dzīve,” sacīja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Ceturtdien pie Saeimas norisinājās arī mediķu un reformas pretinieku pikets.
Protesta akciju jeb "tautas sapulci" rīkoja Latvijas Zaļā partija un Latvijas Reģionu apvienība, kuru ieskatā reforma ir sasteigta. Akcijas mērķis bija panākt, lai atsāktos kvalitatīvas konsultācijas ar iedzīvotājiem un gūtu izvērstu, argumentētu reformas ekonomisko mērķu pamatojumu, aprēķinus par ieguvumiem.
Pie piketētājiem iznāca un aprunājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"). Ministrs uzsvēra, ka ir ticies un turpina tikties ar iedzīvotājiem un vietvaru pārstāvjiem: “Tā es tikšos ar visiem, kas izrādījuši interesi un būs gatavi organizēt tikšanos.” Viņš arī norādīja uz Saeimas komisijas solījumu, ka tikšot skatīti arī iedzīvotāju priekšlikumi par reformu. “Paldies, ka atnācāt, un es jūsu viedokli dzirdu,” piebilda Pūce.
Tikmēr protestētāji svilpa un skandēja "Pūci nost" un " Laukiem būt". Brīžiem izskanēja arī aicinājums "atlaist Saeimu".
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
