Deputāts atzīts, ka „Rail Baltica” Latvijai ir ļoti nozīmīgs projekts, taču neesot „neviena cilvēka valstī, dokumenta, ar kuru varētu iegūt pārliecību par to, ka tik tiešām šis projekts tiek virzīts Latvijas valsts interesēs”.
Viņš norāda, ka kaimiņvalstis centās panākt, lai šis projekts tām būtu patiesi izdevīgs: „Piemēram, lietuvieši panāca, ka paralēli tiek uztaisīts atzars Kauņa-Viļņa. Mums vajadzēja rīkoties līdzīgi – pieprasīt, lai arī tiek uztaisīts šī projekta ietvaros atzars Rīga-Daugavpils. Un tad tik tiešām uzreiz ir redzama jēga no projekta.”
Tādējādi varētu panākt, ka Latgale būtu viegli aizsniedzama un „beidzot varētu iepūst dzīvību”.
Turklāt dzelzceļš ies paralēli transporta koridoram Baltijas jūrā. „Kāda būs motivācija Baltijas ostām sūtīt savu preci nevis pa tiešo projām, bet sūtīt uz Tallinu vai Helsinkiem, lai pārkrautu un sūtītu pa dzelzceļu?” vaicā Zariņš.
Deputāts arī uzsver, ka šo projektu vajadzēs uzturēt no valsts vai „Latvijas dzelzceļa” budžeta, kas varētu mazināt tā konkurētspēju.
Jau ziņots, ka kopš marta sākuma notiek "Rail Baltica" sabiedriskās apspriedes, par kurām iedzīvotājiem ir liela interese un gana asi viedokļi. Īpaši būtiskas iebildes ir Mārupes iedzīvotājiem: 7.martā notikušajā apspriešanā savākti apmēram pusotrs tūkstotis parakstu «pret» un bijusi krasi noraidoša attieksme par plāniem novadā būvēt dzelzceļa līniju.
Mārupes novada dome 7. marta sabiedriskajai apspriedei par ātrgaitas dzelzceļa līniju bija rūpīgi gatavojusies. Jaunākajā pašvaldības izdevumā «Mārupes Vēstis» centrālajā vietā Mārupes karte un «Stop» zīme iezīmētā sliežu ceļa vidū. Trešdaļa oficioza veltīta dzelzceļa plānu kritikai. Tāpat tiek organizēta parakstu vākšana pret «Rail Baltica» Mārupē.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
