Latvijas Nacionālās drošības koncepcija tapusi vēl pirms teroraktiem Parīzē, kas virknē valstu tagad liek pārvērtēt spēkā esošo likumdošanu gan attiecībā uz drošības dienestu darbību, gan sabiedrības saliedētību un radikalizācijas risku mazināšanu.
Latvijas nacionālās drošības stiprināšanā definētas astoņas apdraudējumu jomas, tostarp militārais apdraudējums, starptautiskā terorisma un kiberapdraudējums, informatīvās telpas un ekonomikas apdraudējums. “Šobrīd svarīgāk ir diskutēt nevis par vai pret, bet kā - kā aizsargāt un saliedēt sabiedrību,” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Balsojumā pret koncepciju gan nebija neviens deputāts, taču kritiku tai veltīja daudzi, aizrādot, ka dokuments ir pārāk nekonkrēts. Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norāda, ka parasti Rietumu sabiedrībā esot stratēģijas, bet mums tikai īsā laikā tapusi koncepcija.
“Bēgļu krīze nerims, mēs varam runāt arī par trešo pasaules karu. Bet, kā mums rīkoties, par to te nav ne vārda,” kritizē Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (“Saskaņa”). Tikmēr deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) pauž, ka drošību vairāk apdraud korupcija un negodīgas vēlēšanas, nevis teroristi.
Vēl gan nav skaidrs, vai arī paši deputāti būs gatavi strādāt jau pie konkrētām likumdošanas izmaiņām, lai, piemēram, Latvijā tiktu aizliegti islāma džihādistu teroristisko organizāciju simboli līdztekus fašistiskās Vācijas un PSRS simbolikai.
Tāpat Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja izmaiņas vairākos likumos nacionālās drošības stiprināšanai. Grozījumi paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārējā apdraudējuma gadījumā.
