Panorāma

KNAB aiztur Rīgas tūrisma attīstības biroja vadītāju

Panorāma

Lietuvas prezidenta vēlēšanas

Valsts prezidenta vēlēšanām pieteikti trīs kandidāti

Opozīcija uzstāj uz Valsts prezidenta vēlēšanu rīkošanu jūnija sākumā

Galīgo lēmumu par to, kad notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti izraudzīsies nākamo Valsts prezidentu, Saeimas prezidijs pieņems pēc nedēļas. Pagājušajā ceturtdienā notikušā Saeimas prezidija sēdē gan tika nolemts, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 29. maijā, tomēr opozīcijas deputāti, kas tajā pašā dienā iesniedza pieprasījumu ārkārtas sēdi sasaukt 5. jūnijā, uzstāj, ka no šī pieprasījuma neatkāpsies.  

ĪSUMĀ:

Iepriekš prezidijs vienojās prezidenta vēlēšanas rīkot 29.maijā.
Opozīcija uzstāj, ka vēlēšanas jārīko 5.jūnijā.
Mūrniece: 29.maijs izraudzīts, jo prezidents jāievēl līdz 7.jūnijam.
Opozīcija uzstāj: Lēmums rīkot vēlēšanas 29.maijā ir nekorekts.
Izskanēja arī kompromisa variants rīkot vēlēšanas 3.jūnijā.
Par sēdes datumu prezidijs lems pēc nedēļas.
  

Lai arī Saeimas prezidijs jau pagājušajā ceturtdienā nolēmis 29. maijā sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, kurā deputāti lems par Valsts prezidenta ievēlēšanu, Saeimas opozīcijas – Zaļo un Zemnieku savienības un „Saskaņas” deputāti nav gatavi atkāpties prasības prezidenta vēlēšanas rīkot 5. jūnijā. Attiecīgs 34 opozīcijas deputātu pieprasījums par ārkārtas sēdes sasaukšanu Saeimas prezidijā iesniegts pagājušajā ceturtdienā.

Opozīcija uzstāj uz Valsts prezidenta vēlēšanu rīkošanu jūnija sākumāMadara Fridrihsone

    ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis pirmdien, 13.maijā, notikušajā Saeimas prezidija un frakciju padomes sēdē pauda pārliecību, ka, nolemjot prezidenta vēlēšanas rīkot citā dienā, prezidijs rīkojies nekorekti.

    „Manuprāt, šobrīd, ja ne nedemokrātiski, tad vismaz nekorekti ir notikusi rīcība pagājušajā ceturtdienā, kad 34 deputāti savu iesniegumu iesniedza un tas ir reģistrēts lietvedībā 14:07, tiek sasaukta prezidija ārkārtas sēde. Līdz ar to, nav ievērots šis demokrātiskais princips un katra Saeimas deputāta tiesības,” pauda Augulis.

    Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības atgādināja, ka atbilstoši Satversmei tiesības rosināt ārkārtas sēdes sasaukšanu ir gan prezidijam, gan vismaz vienai trešdaļai deputātu.

    Izraugoties prezidenta vēlēšanām 29. maiju, prezidijs esot rēķinājies gan ar likumā noteiktajiem termiņiem, gan ar plānotajiem deputātu komandējumiem, gan ar hipotētisku iespēju, ka pirmajā ārkārtas sēdē prezidentu nemaz neizdosies ievēlēt.

    „Mēs zinām, ka šīs vēlēšanas būs pietiekami sarežģītas. Mums ir iesniegtas jau trīs kandidatūras. Un jārēķinās, ka prezidents ir jāievēl līdz 7. jūnijam.

    Mums ir laika limits, ierobežojums, ar ko jārēķinās. Un tas bija viens no pamata argumentiem, kāpēc mēs lēmām par 29. maiju,” skaidroja Mūrniece. 

    „Saskaņas” pārstāvis, Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs apgalvoja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā prezidija sēdē, kurā tika lemts par Saeimas ārkārtas sēdes rīkošanu 29. maijā, balsojumā par sēdes datumu ir atturējies.

    “Lai saglabātu Satversmes garu un burtu, sēdi ir jāsasauc 5.jūnijā. Ja 29.maijā prezidents būs ievēlēts, tad „Saskaņas” deputāti atsauks parakstus. Ja tu šodien bremzē 34 deputātu, tas ir, konstitucionālā mazākuma tiesības sasaukt sēdi, tas nozīmē, ka tu pārkāp Satversmi,” sacīja Klementjevs.

    Pirmdien notikušajā prezidija un frakciju padomes sēdē izskanēja piedāvājumi Valsts prezidenta vēlēšanām izraudzīties vēl kādu citu dienu, piemēram, 3. jūniju. Tas būtu kompromiss.

    Bet, nespējot vienoties par risinājumu situācijai, parlamenta prezidijs un frakciju padome pirmdien, 13. maijā, vienojās par sēdes datumu lemt pēc nedēļas.

     

    Ināra Mūrniece: Par prezidenta vēlēšanu datumuMadara Fridrihsone

      Mūrniece (Nacionālā apvienība) sacīja, ka vēlreiz par sēdes datumu lems 20. maijā, un “varbūt viņi paši atsauks līdz tam laikam” savu priekšlikumu; izskanēja priekšlikums par kompromisu, varbūt kādi 34 deputāti iesniegs vēl vienu pieteikumu ar lūgumu sarīkot ārkārtas sēdi kādā citā datumā.

      “Mēs nezinām, kas varētu notikt, līdz ar to būtu lietderīgi mazliet vēlāk par šo jautājumu spriest, bet tas nekur nav pazudis,” sacīja Mūrniece.

      KONTEKSTS:

      Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti pagājušajā nedēļā vienojās Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu. Līdz šim Valsts prezidenta amatam piesaukta tikai Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūra, kuru atbalsta koalīcijas vairākums. Atsevišķi partijas "KPV LV" deputāti Valsts prezidenta amatam virzīs frakcijas deputātu Didzi Šmitu.  Viņa kandidatūru virza ārpusfrakciju deputāts Aldis Gobzems un “KPV LV” deputātes Linda Liepiņa un Karīna Sprūde. 

      Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

      Šoreiz Valsts prezidentu vēlēs atklātā balsojumā.

      1 komentārs
      Roze Cibiņa
      Izskatās, ka numerologs Saskņai paredzējis krahu, ja preža vēlēšanas notiks tieši tajā datumā.
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti