Valdības atbalstītais partiju finansēšanas modelis paredz, ka galvenais kritērijs naudas sadalē būs balsu skaits Saeimas vēlēšanās. Katra balss būs 4,5 eiro vērta, un katra Saeimā iekļuvusī partija saņems vēl 100 tūkstošus eiro gadā. Portālā manabalss.lv sākusies parakstu vākšana, prasot finansējuma palielinājumu atlikt līdz nākamajai Saeimai, lai tagad pie varas esošie deputāti nepiešķirtu naudu paši sev. Šādu pašu priekšlikumu Saeimā plāno iesniegt opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
"Valdība ir sevi deklarējusi kā labklājības cēlēju, tad nu labklājību pacelt tikai politiskajām partijām, jau tagad ievēlētajām, nosakot zināmus apmērus, nav īsti pareizi," teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Galvenais opozīcijas iebildums ir tas, ka partijām finansējums augs brīdī, kad budžetā trūkst naudas solītajam algu pielikumam skolotājiem un mediķiem. Savukārt partijas, kas Saeimā neiekļuva, taču kvalificējas valsts naudas saņemšanai, sūdzas par konkurences ierobežošanu. “Progresīvie” nākamgad saņems 100 tūkstošus, savukārt Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - 170 tūkstošus eiro.
"[Artusa] Kaimiņa partijai būs 700 tūkstoši eiro gadā. Tātad vairāk nekā divi miljoni uzkrāti kampaņas vajadzībām. Mēs redzam, ka šādā veidā vara mēģina nostiprināt savas pozīcijas," pauda LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
"Mēs atbalstām to, ka partijām ir jābūt finansējumam, kurš jālieto, lai vairāk komunicētu ar sabiedrību, lai pasūtītu pētījumus par aktuāliem jautājumiem. Tas ir ļoti svarīgi. [..] Bet tas, kas šobrīd notiek – vara tiek uzurpēta šaurā partiju lokā," savukārt akcentēja partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.
Visvairāk no partijām paredzētajiem 4,5 miljoniem eiro nākamgad plānots izmaksāt “Saskaņai” - 800 tūkstošus. Tomēr frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs netic, ka straujais finansējuma pieaugums tiešām tiks atbalstīts. "Sabiedrības spiediens tikai augs, un koalīcijā, kurā ir ļoti liels populisma iespaids, kas uz populisma viļņa ir izveidojies, viņi kā tādi kvēli populisti mainīs savu viedokli," teica Urbanovičs.
To, ka lēmums palielināt valsts finansējumu partijām nav populārs, koalīcijas politiķi apzinās, tomēr atteikties no ieceres netaisās. “Jaunās Vienotības” Saeimas deputāts Arvils Ašeradens norāda, ka piekāpšanās jau ir notikusi, partijām piešķirot papildu četrus, nevis piecus miljonus eiro. "Šis arguments par to, ka, iespējams, to vajadzētu darīt no nākamās Saeimas, ir daļēji sadzirdēts, un mēs ejam pakāpeniski. [..] Tika pieņemts lēmums samazināt šo apjomu un iet lēzenāk uz priekšu. Es gribu teikt, ka tā ir, manuprāt, laba iniciatīva, un viņa atrisina būtiskus, fundamentālus jautājumus politisko partiju vidē," pauda Saeimas deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Ašeradens uzsvēra, ka Ministru kabinetam līdz gada beigām vēl jāizstrādā noteikumi, kādām vajadzībām partijas valsts naudu drīkstēs tērēt. Tad arī būšot redzams, ka nauda nonāks nevis partiju labsajūtai, bet gan darbam sabiedrības labā.
