ĪSUMĀ:
- Saeima februāra vidū varētu lemt par Rīgas domes atlaišanu.
- Divus mēnešus pēc šī lēmuma pieņemšanas būt jānotiek Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.
- Šo procesu opozīcija varētu aizkavēt vēl uz pāris mēnešiem.
- Opozīcija plāno rosinot iedzīvotāju parakstu vākšanu Rīgas domes atlaišanas atcelšanai.
- Nepieciešamie deputātu paraksti esot jau savākti.
- Šobrīd jau notiek viena šāda iedzīvotāju parakstu vākšana, kas aizkavē lēmuma pieņemšanu par Rīgas domes atlaišanu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 4.februārī, turpinās darbu ar Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Iepriekš komisijā izskatīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi Rīgas pašvaldībai par atkritumu apsaimniekošanas problēmām. Šoreiz būs jāvērtē Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtie 17 priekšlikumi. Piemēram, “zaļzemnieks” Viktors Valainis rosinājis pēc Rīgas domes atlaišanas pagaidu administrācijas funkcijas uzticēt Rīgas pilsētas izpilddirektoram nevis ministriju deleģētiem pārstāvjiem.
„Deputātu iesniegtie priekšlikumi paredz visu likumprojekta pantu izslēgšanu un arī spēlējas ar dažādām lietām. Piemēram, mudina iekļaut ministru starp Rīgas domes pagaidu pārraugiem. Es domāju, ka par šiem priekšlikumiem lielu diskusiju nebūs, tie ir vienkārši tāda politiķu izrādīšanās,” sacīja budžeta komisijas deputāts Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par”).
Deputāts Valērijs Agešins (“Saskaņa”) pamato savus priekšlikumus, kas pēc būtības paredz likumprojekta apturēšanu: „Vēl aizvien juristu vidū nav vienprātība par to, vai likumprojekts izstrādāts, balstoties uz faktiem, vai satur apgalvojumus. Es drīzāk redzu, ka tas satur apgalvojumus. Līdz ar to es piedāvāju secīgi izslēgt likumprojekta pantus. Manuprāt, kopumā likumprojektam un anotācijai trūkst juridiskā pamatojuma, tāpēc uzmanīgi jāraugās, vai nav satversmības risku.”
Jaunveidojamais likums paredz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rīkošanu divus mēnešus pēc domes atlaišanas. Koalīcija likumu cer plenārsēdē pieņemt 13.februārī. Taču līdz Rīgas domes atlaišanai un tai secīgām ārkārtas vēlēšanām vēl varētu būt jāpagaida.
„Saeimā klīst runas, ka opozīcijas deputāti it kā esot savākuši parakstus šī likumprojekta apturēšanai. Bet tad viņiem būs ļoti jāpacenšas izskaidrot, kāpēc par to valstij jāmaksā vēl miljons eiro par šīs iedzīvotāju parakstu vākšanas organizēšanu, kas ilgs divus mēnešus.
Tādējādi ārkārtas vēlēšanas varētu būt vai nu aprīļa beigās vai arī vasarā,” sacīja deputāts Šteins.
Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc Saeimas opozīcijas deputātu ierosinājuma jau rīko citu parakstu vākšanu referenduma rosināšanai – par likumu grozījumiem, kas paredz ārkārtas vēlēšanu gadījumā pašvaldību ievēlēt uz esošā sasaukuma pilnvaru laiku un vēl pilnu nākamo termiņu. Līdz pagājušajai ceturtdienai, 30.janvārim, savākti tikai 1,6% parakstu referenduma rīkošanai par šo likumu izsludināšanu.
Tomēr opozīcijas pārstāvis Valērijs Agešins apliecināja – iespējams, deputāti iniciēs parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai arī par Rīgas domes atlaišanu. „Satversmes 72.pants neliedz mums to darīt. Un es pateikšu tā: tas ir ļoti iespējams,
jo mēs uzskatām, ka pašvaldības atlaišana ir galējs risinājums, kas šajā gadījumā nav piemērots,” sacīja Agešins.
Šāda parakstu vākšana prasītu papildu izdevumus no valsts budžeta. Jau pieminētā parakstu vākšana par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu izmaksā vairāk nekā 680 000 eiro.
KONTEKSTS:
2019. gada nogalē Saeimas vairākums pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai.
Vienlaikus Saeima decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Taču pēc deputātu lūguma prezidents šo likuma grozījumu publicēšanu apturēja. Saskaņā ar Satversmi šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāks, tad likums tiks publicēts.
Parakstus par referendumu izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā vāc no 16. janvāra līdz 14. februārim.
